Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorEva Cela-
dc.contributor.authorAgnija Melne-
dc.contributor.otherSabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Public Health and Social Welfareen-UK
dc.date.accessioned2021-06-29T21:01:43Z-
dc.date.available2021-06-29T21:01:43Z-
dc.date.issued2021-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/5706-
dc.descriptionMāszinības (ar spec. Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes)lv-LV
dc.descriptionNursing Studiesen-UK
dc.descriptionVeselības aprūpelv-LV
dc.descriptionHealth Careen-UK
dc.description.abstractOvayolu, Ovayolu, Genc, and Col‐Araz 2014. gadā veiktajā pētījumā atzīmēja, ka vairāk kā puse no intensīvās terapijas nodaļās strādājošām māsām (ķirurģiskā, internā, kardioloģijas, reanimācijas, pediatrijas), visvairāk sāpes izjuta muguras lejasdaļā. Biežāk sāpes piedzīvoja tās māsas, kuras pienākumu pildīšanas laikā pielietoja ķermeņa mehāniku, ilgstoši stāvēja kājās, veica pacientu celšanu un pozicionēšanu un neizmantoja palīglīdzekļus. Ergonomikas neievērošana un ergonomisko riska faktoru nesavlaicīga novēršana, var rezultēties ar kādu no muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem, būtiski ietekmējot darbspējas. Māsa ir viena no profesijām, kas ir pastiprināti pakļauta šiem riskiem, tāpēc, ir svarīgi tos noskaidrot un spēt tos laicīgi atpazīt, lai novērstu to iespējamo saistību ar kādu no muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot ergonomiskos riska faktorus māsu darba vietās un to saistību ar muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem. Pētījuma izvirzītais jautājums: Kādi ir ergonomiskie riska faktori dažādās māsu darba vietās un to saistība ar muskuļu skeleta sistēmas traucējumiem? Pētījuma mērķa grupa ir praktizējošas māsas kādā no specialitātēm, pētījuma piedalījās 100 respondenti. No visām māsām visvairāk respondentu sastādīja anestēzijas, intensīvās un neatliekamās māsas 47%, 22% internās māsas, 14% ķirurģijas māsas, 12% ambulatorās māsas un vismazāk sastādīja operāciju māsas 2%. Kā arī 8% respondentu bija kādas citas nozares, kā – endoskopijas māsa un garīgās aprūpes māsa. Pētījuma veikšanai tika izmantota autora izveidota strukturēta anketa, pamatojoties uz zinātnisko literatūru. Anketa sastāv no 16 jautājumiem. Secināts, vairāk kā puse no māsām savās darba vietās bieži vai dažreiz saskarās ar fiziskiem, organizatoriskiem un kognitīviem ergonomiskiem faktoriem. Ergonomisko riska faktori ietekmē / pilnībā ietekmē muskuļu un skeleta sistēmu 58% māsu. No visām māsām, vislielākā tendence saskarties ar fiziskiem ergonomiskiem riska faktoriem ir anestēzijas, intensīvās un neatliekamās māsai, savukārt saskarties ar organizatoriskiem ergonomiskiem riska faktoriem, ir ķirurģijas māsai. Visbiežāk muskuļu un skeleta simptomus izjūtot muguras lejasdaļā, kaklā un delnas locītavā/ delnā, visbiežāk izjūtot sāpes.lv-LV
dc.description.abstractA 2014 study by Ovayolu, Ovayolu, Genc, and Col-Araz noted that more than half of nurses working in intensive care units (surgical, internal, cardiology, resuscitation, pediatrics) felt the most pain in the lower back. Nurses who used body mechanics, stood on their feet for a long time, lifted and positioned patients and did not use aids, were more likely to experience pain. Failure to observe ergonomics and untimely elimination of ergonomic risk factors can result in any of the musculoskeletal disorders, significantly affecting the ability to work. Nursing is one of the professions that is exposed to these risks, so it is important to identify them and be able to recognize them in time to prevent them from being associated with any musculoskeletal disorders. The aim of the study is to find out ergonomic risk factors in nursing workplaces and their association with musculoskeletal disorders. Research question: What are the ergonomic risk factors in nursing workplaces and their association with musculoskeletal disorders? The target group of the research is practicing nurses in one of the specialties, 100 respondents participated in the study. Of all the nurses, the most respondents were anesthesia, tensive care and emergency nurses 47%, 22% internal nurses, 14% surgery nurses, 12% ambulatory nurses and the least were surgery nurses 2%. Also, 8% of the respondents were from other fields, such as endoscopy nurse and mental health nurse. The structured questionnaire created by the author, based on the scientific literature, was used for the research. The questionnaire consists of 16 questions. Ergonomic risk factors affect / completely affect the musculoskeletal system in 58% of nurses. Of all nurses, the tendency to face physical ergonomic risk factors is anesthesia, intensive care and emergency nurse, while the surgical nurse is most exposed to organizational ergonomic risk factors. Musculoskeletal symptoms are most common in the lower back, neck and wrist, and pain is the most common of all musculoskeletal disorder symptoms.en-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.subjectErgonomikalv-LV
dc.subjectergonomiskie riska faktorilv-LV
dc.subjectmuskuļu un skeleta sistēmas traucējumilv-LV
dc.subjectmāsa.lv-LV
dc.subjectErgonomicsen-UK
dc.subjectergonomic risk factorsen-UK
dc.subjectmusculoskeletal disordersen-UK
dc.subjectnurse.en-UK
dc.titleErgonomiskie riska faktori māsu darba vietās un to saistība ar muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiemlv-LV
dc.title.alternativeErgonomic risk factors in nursing workplaces and their association with musculoskeletal disordersen-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesisen-UK
Appears in Collections:Bakalaura darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.