Stresoru noteikšana stacionārā strādājošām māsām un to saistība ar darba stāžu

Abstract

Profesionālais stress ir modernās darbavietas lielākais apdraudējums. Darba pārslodze, darbinieku skaita samazināšana, pagarināts darba laiks un maiņu darbs ir daži no daudzajiem stresa izraisošajiem cēloņiem. Veselības aprūpes darbinieku vidū māsas profesija ir viena no tām, kas saskaras ar stresu visvairāk.( Aalaa M, Najmi Varzaneh F, Maghbooli Z .,2017). Stresa jēdziens, vairākus gadus pevērsa māsu un pētnieku uzmanību. Šīs temats ir ļoti svarīgs darbaspēkam kopumā un it īpaši māsām. Neskatoties uz šo interesi, lielākā daļa pētījumu ir vērsti uz stresa ietekmi uz pacientu drošību un ārstēšanas rezultātiem. Bet stresa ietekme uz māsu darbu un viņu mijiedarbību ar kolēģiem nav plaši izpētīta. Ir jāpievērš tām vairāk uzmanības un jāizpēta strādājošo māsu stresoru kontekstā.( Sofia Zyga 2013). Pētījumi liecina, ka māsas profesijai ir augsts psiholoģiskā un fiziskā stresa risks, kas var atstāt ietekmi uz indivīdu. Stress ir viens no faktoriem, kas veicina darba neefektivitāti, ietekmē personāla savstarpējās attiecības, kā arī samazina aprūpes kvalitāti un kvantitāti, ietekmējot veselības izmaksas un samazinot apmierinātību ar darbu.( Bronwyn Hayes , Clint Douglas , Ann Bonner., 2013). Bakalaura darba mērķis bija noteikt stacionārā strādājošām māsām darba stresorus un to saistību ar darba stāžu. Iegūtie rezultāti liecina, ka izvirzītā hipotēze neapstiprinājās. Stacionārā strādājošām māsām statistiski nozīmīgas saistības starp darba stresoriem un dažadu darba stāžu nepastāv. Pētījuma metode kvantitatīvā, ar pētījuma instrumentiem: Paplašināta māsu stresa skala (Expanded Nursing Stress Scale (ENSS)), kas papildināta ar pētijumam svarīgiem precizējošiem sociāldemogrāfiskiem jautājumiem. Pētījuma dalībnieku aptauja notik izmantojot sociālus tiklus ‘facebook.com’ , ‘gmail.com’ un ‘ inbox.lv’. Pētījumā piedalījās 100 stacionārā strādājošās māsās.

Occupational stress is the biggest threat to a modern workplace. Work overload, redundancies, extended working hours and shift work are some of the many causes of stress. Among health care workers, the nursing profession is one of those most exposed to stress (Aalaa M, Najmi Varzaneh F, Maghbooli Z.,2017). The concept of stress has attracted the attention of nurses and researchers for several years. This topic is very important for the workforce in general and nurses in particular. Despite this interest, most studies have focused on the effects of stress on patient safety and treatment outcomes. But the effects of stress on nurses' work and their interactions with colleagues have not been extensively studied. They need more attention and research in the context of working nursing stressors (Sofia Zyga., 2013). Studies show that the nursing profession is at high risk of psychological and physical stress, which can have an impact on the individual. Stress is one of the factors contributing to work inefficiencies, affecting staff relationships, and reducing the quality and quantity of care, affecting health costs and reducing job satisfaction (Bronwyn Hayes, Clint Douglas, Ann Bonner., 2013). The aim of the bachelor's thesis was to determine the work stressors of inpatient nurses and their connection with the length of service. The obtained results show that the hypothesis was not confirmed. For inpatient nurses, there is no statistically significant relationship between work stressors and different length of service. The research method is quantitative, with research tools: Expanded Nursing Stress Scale (ENSS), which will be supplemented with specific socio-demographic questions important for the research. The survey of survey participants will take place using social networks ‘facebook.com’, ‘gmail.com’ and ‘inbox.lv’. 100 inpatient nurses participated in the study.