Izdegšanas rādītāji anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsām

Abstract

Jau vairākus gadus izdegšanas sindroms tiek pētīts un kļuvis par aktuālu tēmu profesionālajā vidē, bet joprojām maz tiek pievērsta uzmanība izdegšanas pazīmēm un tās novēršanai un profilaksei. Kā arī esošā situācija Latvijā un pasaulē, saistībā ar vīrusa COVID-19 izraisīto pandēmiju un lielo slodzi medicīnas darbinieku vidū, rada apstākļus, kas izraisa stresu un izdegšanas sindroma iespējamību. Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot izdegšanas vidējos rādītājus praktizējošām anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsām, kā arī noskaidrot vai pastāv saistība starp māsu izdegšanu un darba stāžu. Pētījuma hipotēze – “Pastāv saistība starp anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu izdegšanas rādītājiem un darba stāžu”. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika pielietota kvantitatīvā, neeksperimentālā pētījuma metode, izmantojot īsu demogrāfisko datu anketu un “Maslačas izdegšanas aptauju”. Pētījumā piedalījās praktizējošas anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas no divām Latvijas Republikas slimnīcām – viena reģionāla daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde un viena Rīgas daudzprofilu slimnīca. Pētījuma respondenti tika atlasīti, izmantojot nejaušības principu, ar atlases kritērijiem - praktizējošas anestēzijas, intensīvās terapijas un neatliekamās aprūpes māsas. Kopumā pētījumā piedalījās 95 respondenti, kuru vecums bija robežās no 21 līdz 62 gadiem, ar vidējo darba stāžu 15 gadi. Pētījuma rezultāti parāda, ka māsu izlasē nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp māsu izdegšanu un darba stāžu, līdz ar to var secināt, ka darba stāžs nav uzskatāms par noteicošo faktoru māsu izdegšanā (emocionālā izsīkumā un pārpūlē). Bakalaura darbā ir 6 tabulas, 32 attēli, izmantoti 40 literatūras avoti. Darba apjoms bez pielikumiem ir 52 lapaspuses, pielikumi 5 lapaspuses. Atslēgvārdi: izdegšanas sindroms, māsa, emocionālais izsīkums, depersonalizācija, personīgie sasniegumu, darba stāžs.

Burnout syndrome has been studied for several years and has become a topical issue in the professional environment, but little attention is still paid to the signs of burnout and its prevention and prophylaxis. As well as the current situation in Latvia and in the world, in connection with the pandemic caused by the COVID-19 virus and the heavy workload among medical staff, creates conditions that cause the possibility of stress and burnout syndrome. The aim of the bachelor's thesis was to find out the average burnout rates of nurses practicing anesthesia, intensive care and emergency care, as well as to find out whether there is a connection between nursing burnout and work experience. Research hypothesis - “There is a relationship between, burnout rates and work experience of nurses in anesthesia, intensive and emergency care”. To achieve the aim of the study, a quantitative, non-experimental research method was used, using a short demographic questionnaire and the “Maslach Burnout Survey”. The study involved practicing anesthesia, intensive care and emergency care nurses from two hospitals of the Republic of Latvia - one regional multi-profile emergency medical treatment institution and one Riga multi-profile hospital. The study respondents were selected using the principle of randomization, with selection criteria - practicing anesthesia, intensive care and emergency care nurses. A total of 95 respondents, ranging in age from 21 to 62, with an average length of service of 15 years, participated in the study. The results of the study show that in the sample of nurses there is no statistically significant relationship between nursing burnout and work experience, thus, it can be concluded that length of service is not considered to be a determining factor in nursing burnout (emotional exhaustion and overwork). The bachelor's thesis contains 6 tables, 32 pictures, 40 literature sources are used. The volume of work without appendices is 52 pages, appendices 5 pages. Keywords: burnout syndrome, nurse, emotional exhaustion, depersonalization, personal achievement, work experience.