Darba stundu skaita ietekme uz māsas individuālo nogurumu

Abstract

Medicīnas aprūpes pakalpojumi sabiedrībai tiek nodrošināti nepārtraukti. Maiņu darbs ir izplatīts veselības aprūpē, un negatīvi ietekmē ievērojamu darbinieku daļu (Barker,& Nussbaum, 2011; Saksviklehuillier, Bjorvatn, & Hetland et al. 2013). Vieni no veselības aprūpes pārstāvjiem, kas sastopas ar nestandarta darba grafikiem, ilgām darba stundām un diennakts maiņām ir māsas. Nesaņemot pietiekamu atbalstu, neizstrādājot atbilstošus labsajūtu neietekmējošus darba grafikus māsas tiek pakļautas lielākam riskam attīstīt garīgo un/vai fizisko nogurumu (Estryn-Béhar et al., 2014). Bakalaura darba tēma ir “Darba stundu skaita ietekme uz māsas individuālo nogurumu”.

Darba mērķis: Noskaidrot, vai māsu darba stundu skaits ietekmē māsu individuālo nogurumu.

Teorētiskā daļa sastāv no literatūras un zinātnisku pētījumu apkopojuma, kas apraksta noguruma klasifikāciju, tā veicinošos faktorus un sekas, ar kuriem māsas saskaras, strādājot nestandarta darba grafikos, kā arī tiek aprakstītas stundu skaita atšķirības ietekme uz noguruma rādītāju starp grupām no teorijas (pētījumu) viedokļa.

Pētījuma metode un izlase: Tika veikts kvantitatīvs salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Pētījumā piedalījās 60 anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes pamatspecialitātes māsas ar biežāk sastopamajām maiņu darba stundām: 8-stundu, 12-stundu, 24-stundu. Darba autore izvēlējas Individuālā spēka/noguruma anketu (Individual Strenght (CIS-20R)) (Vercoulen et al.,1994). Pētījuma procedūra sastāv māsām, atbildot uz 20 apgalvojumiem, kas iegūti no 1-7 Likertas skalas punktiem, kuri palīdz novērtēt māsu pašsajūtu pēdējās divās nedēļās pēc šādiem kritērijiem: subjektīva noguruma sajūta, motivāciju, koncentrēšanās un fizisko aktivitāšu spēju samazināšanos.

Rezultāti: Novērotā punktu summa uz vienu māsu svārstījās no zema līdz augstam noguruma rādītājam katra grupā. Novērotas mediānas CIS-20R punktu summa starp grupām statistiski nozīmīgi neatšķiras (p>0,05).

Secinājumi: Pētījumā noskaidrots, ka darba stundu skaita atšķirībām pagaidām nav ietekmes uz māsu individuālo noguruma radītāju.

Pētījuma struktūra: Darbs sastāv no 36 lapaspusēm, deviņiem attēliem un četriem pielikumiem. Darbā tika izmantoti 39 literatūras avoti, no tiem divi latviešu valoda un 37 angļu valodās.

Medical care services are provided to the population on an ongoing basis. Shift work is widespread in health care and negatively affects a large proportion of employees (Barker,& Nussbaum, 2011; Saksviklehuillier, Bjorvatn, & Hetland et al. 2013). Nurses are among the health workers who face irregular work schedules, long work hours and 24-hour shifts. Without adequate support, without an appropriate work schedule that does not affect well-being, nurses are at greater risk of developing mental and / or physical fatigue (Estryn-Béhar et al., 2014). Title of Bachelor’s Thesis is “Influence of working hours on individual nurse fatigue”.

Purpose of the work: Find out how the number of nursing hours affects individual nursing fatigue.

The theoretical part consists of a synthesis of literature and research describing the classification of fatigue, its contributing factors and consequences faced by nurses working with non-standard working hours, and the effect of differences in fatigue rates between groups from a theoretical perspective (research).

Research method and sample: A quantitative cross-sectional study was performed. The study involved 60 nurses of the basic specialty anesthesia, resuscitation and emergency care with the most common shift work schedule: 8-hour, 12-hour, 24-hour. The author selects the Individual Strength / Fatigue Inventory (CIS-20R) (Vercoulen et al., 1994). The study procedure consists of nurses' responses to 20 statements, obtained from 1-7 points on the Likert scale, which help assess the well-being of nurses over two weeks according to the following criteria: subjective feeling of fatigue, motivation, concentration and decreased physical activity.

Results: The scores scored by one nurse ranged from low to high fatigue in each group. The sum of the observed mean CIS-20R scores did not differ statistically significantly between groups (p> 0,05).

Conclusion: The study showed that the difference in the number of woring hours does not yet affect the individual fatigue of nurses.

Study structure: Work contains 36 pages, nine pictures, four attachments. 39 literature sources were used in the work, two of them in Latvian and 37 in English.