Insulīnējamu II tipa cukura diabēta pacientu līdzestība ikdienas glikometrijas veikšanā pirmreizēji diagnosticētiem cukura diabēta pacientiem un pacientiem ar insulīnatkarīgu II tipa cukura diabēta stāžu virs 2 gadiem

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: „Insulīnējamu II tipa cukura diabēta pacientu līdzestība ikdienas glikometrijas veikšanā pirmreizēji diagnosticētiem cukura diabēta pacientiem un pacientiem ar insulīnatkarīgu II tipa cukura diabēta stāžu virs 2 gadiem” Mērķis: Noskaidrot insulinējama II tipa cukura diabēta pacienta līdzestību glikometrijas veikšanā pirmreizēji diagnosticētiem insulinējamiem CD pacientiem un pacientiem, kuri slimo ar insulīnatkarīgu II tipa CD ilgāk par 2 gadiem. Metode: Datu analīze tiek veikta ar programmu IBM SPSS (Statistical Package for the Social Sciences), kurā, apkopotajiem datiem, tiks pielietoti aprakstošās un salīdzinošās statistikas testi (divu izlašu T tests, Kruskal-Wallis, Mann Whitney U tests), vērtējot iegūto datu mediāno lielumu, modu, relatīvo biežumu un standartnovirzi. Rezultāti: Atbilde uz pētījuma jautājumu – pacienti, kuri ar insulinējamu II tipa cukura diabētu slimo ilgāk par diviem gadiem, ir mazāk līdzestīgi ikdienas glikometrijas veikšanā kā pacienti, kuri ar insulinējamu II tipa cukura diabētu slimo mazāk par diviem gadiem. Šādus rezultātus uzrāda gan ikdienas paradumu vērtējumā iegūtie dati, kur septiņos no astoņiem kritērijiem tiek uzrādīta statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām, gan pastāv statistiski nozīmīga negatīva sakarība (r=-.304; p=.028) ilgstoši slimojošu respondentu vidū – retāk veikta glikometrija pirms maltītes rada biežākas hipoglikēmijas epizodes. Šāda sakarība netiek novērota respondentu starpā, kuri ar insulīnatkarīgu II tipa CD slimo līdz diviem gadiem. Vērtējot atsevišķi datus par paradumu veikt glikometriju pirms ēdienreizēm, arī tiek novērota statistiski nozīmīga atšķirība (U=358.000; p=.000) – pacienti ar mazāku slimības stāžu apzinīgāk veic paškontroli. Secinājums: Rezultāti atspoguļo pacientu zināšanas, ieinteresētību slimības ārstēšanā un vēlmi saglabāt vai uzlabot dzīves kvalitāti. Būtu nepieciešams veikt plašāku pētījumu, kurā pētīt šo kritēriju ietekmējošos sociālos un psihoemocionālos faktorus. Jāsecina, ka pacienti ar mazāku slimības stāžu ir ar labām priekšzināšanām par saslimšanu, taču ilgāk slimojošajiem, iespējams, būtu nepieciešama aktīvāka sadarbība ar primārās veselības aprūpes speciālistiem, taču, ņemot vērā depresijas risku kā CD blakussaslimšanu, šai iniciatīvai būtu vēlams nākt no veselības aprūpes sistēmas puses. (Atslēgvārdi: 2. tipa cukura diabēts, glikometrija, paškontrole, līdzestība, insulīna terapija)

The title of the bachelor's thesis: „Equivalence of insulin type II diabetes patients in performing daily glucometry in newly diagnosed diabetes patients and patients with insulin-dependent type II diabetes history over 2 years” Aim: To determine the equivalence of insulin metritis diabetic patients with glucometry in newly diagnosed insulin CD patients and patients with insulin-dependent type II CD for more than 2 years. Method: Data analysis is performed with IBM SPSS (Statistical Package for the Social Sciences) program, which, using the collected data, will use descriptive and comparative statistical tests (two-sample T test, Kruskal-Wallis, Mann Whitney U test), evaluating the median value of the obtained data. , mode, relative frequency and standard deviation. Results: Answer to the study question: Patients with insulin-dependent type 2 diabetes for more than two years are less likely to perform daily glycometry than patients with insulin-type type 2 diabetes for less than two years. Such results are presented both in the data obtained in the assessment of daily habits, where seven of eight criteria show a statistically significant difference between the groups, and there is a statistically significant negative correlation (r = -. 304; p = .028) among long-term patients. Missing glycometry before meals cause more frequent episodes of hypoglycaemia. This association is not observed in respondents with insulin-dependent type II CD for up to two years. Assessing separately the data on the habit of performing glucometry before meals, a statistically significant difference is also observed (U = 358,000; p = .000) - patients with a shorter history of DM perform more conscious self-control. Conclusion: Such results are expected to reflect patients' knowledge, interest in treating the disease, and desire to maintain or improve quality of life. A more extensive study would be needed to examine the social and psycho-emotional factors influencing this criterion. It can be concluded that patients with a lower medical history have a good prior knowledge of the disease, but patients with longer diabetus mellitus type 2 history, may need more active cooperation with primary care professionals, but given the risk of depression as a co-morbidity with DM, this initiative should come from the healthcare system side. (Key words: type 2 diabetes, glucometry, self-management, equivalence, insulin therapy)