Veselības uzvedība pacientiem ar metabolo sindromu

Abstract

ANO 2011. gadā paziņoja, ka metabolais sindroms un citas neinfekcijas slimības (piemēram, vēzis, demence) attīstītajās un attīstības valstīs šobrīd ir lielāks drauds nekā, piemēram, akūtas infekcijas slimības, starp kurām ir arī cilvēka imūndeficīta infekcija (HIV). Balstoties uz Veselības aprūpes mērījumu un izvērtēšanas institūta (Institute of Health Metrics and Evaluation, IHME) aplēsēm, aptuveni 40 % no kopējā slimību radītā sloga Latvijā 2015. gadā, izsakot to DALY, bija saistīti ar uzvedības riskiem, visvairāk ar smēķēšanu (11,5 %), alkoholu (5,7 %) un augstu ķermeņa masas indeksu (11,0 %) (IHME, 2016). Nepietiekamas zināšanas par veselības uzvedības praktizēšanu un metabolā sindroma komponentiem pasliktina pacientu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti un pakļauj viņus vairāku invalidizējošu un nāvējošu slimību riskam. Pamatojoties uz pētnieciskā darba mērķi - noskaidrot pacientu ar metabolo sindromu veselības uzvedību un salīdzināt ar kontroles grupas rādītajiem, tika izvirzīta pētījuma hipotēze – metabolā sindroma pacientiem ir nepietiekamas zināšanas un neatbilstoša attieksme pret veselību ietekmējošiem faktoriem. Izmantojot pieejamo lietošanas brīvpieejas apliecinājumu, anketas jautājumi tika atlasīti un anketa izveidota no Anglijas Veselības dienesta nevalidētu jautājumu modeļa, kurš tika izmantots, lai vēlāk izveidotu aptauju, kas novērtētu iedzīvotāju kardiovaskulāro risku apzināšanos. Pētījumā piedalījās 50 dalībnieki no 1 reģionālās slimnīcas, 2020. martā tika anketēti pacienti, kuri stacionēti terapijas un neiroloģijas nodaļās. No kontroles grupas 50 dalībniekiem dati tika ievākti 2020. gada aprīlī. Pētījumā tika atklāts, ka tēzei par insulta, cukura diabēta, miokarda infarkta saikni ar veiksmi metabolā sindroma grupā piekrita 2/3 respondentu salīdzinot ar pusi no kontroles grupas; tam, ka regulārām, fiziskām ikdienas aktivitātēm nav laika, piekrita puse dalībnieku metabolā sindroma grupā, savukārt kontroles grupā tikai 1/5 personu; 1/10 no izpētes grupas domā, ka dārzeņos ir sliktais holesterīns, salīdzinot ar 2 cilvēkiem no kontroles grupas. Agrīna metabolā sindroma noteikšana, iespējamā ārstēšana un novēršana ir viens no būtiskajiem veselības aprūpes darbinieku izaicinājumiem, lai populācijā mazinātu adipozitāti, veicinātu aktīvu dzīvesveidu un mazinātu metabolā sindroma tālāku attīstību. Medicīnas personālam ir jābūt gatavam reaģēt šī sindroma draudu gadījumā. Atslēgas vārdi – metabolais sindroms, veselības uzvedība, palielināts vidukļa apkārtmērs, aptaukošanās, dislipidēmija, insulīna rezistence.

In 2011, the The United Nations (UN) announced that metabolic syndrome and other non-infectious diseases, such as cancer, dementia, in developed countries are currently a greater threat than, for example, acute infectious diseases, including human immunodeficiency infections (HIV). Based on the Institute of Health Metrics and Evaluation (IHME) estimates, approximately 40% of the total burden of diseases in Latvia in 2015, expressed in DALY, was associated with behavioural risks. Most of them with smoking (11.5%), alcohol (5.7%) and high body mass index (11.0%) (IHME), 2016). Insufficient knowledge of healthy behaviour and the metabolic syndrome impair patient’s the quality of life and puts them at risk of multiple disaffecting and mortal diseases. Study was based on the aim of the research, evaluate the knowledge and attitude towards health behaviour in patients with metabolic syndromes and compare it with control group. Also the study was based on the hypothesis that patients with metabolic syndrome have insufficient knowledge and inappropriate attitudes towards health determinants. The questionnaire was translated and created from a model of non-validated questions from the England Health Service, which was used to establish a survey to assess the awareness of the cardiovascular risks of the population. The study involved 50 participants from 1 regional hospital. In March patients who were hospitalized in the therapy and neurology departments were surveyed. Data from 50 members of the control group were collected in April. The study found that the thesis about the link between stroke, diabetes, myocardial infarction and success was supported by 2/3 of the respondents in the group of metabolic syndrome compared to half in the control group; half of the participants in the metabolic syndrome group agreed to the lack of time for regular, physical daily activities, while only 1/5 of the control group agreed; 1/10 of the study group think that vegetables have bad cholesterol, compared to 2 people from the control group. Early detection, possible treatment and prevention of metabolic syndrome is one of the major challenges for health workers to reduce adipose in the population, promote active lifestyles and reduce further development of metabolic syndrome. Medical personnel must be prepared to respond to the threat of this syndrome. Key words: metabolic syndrome, health behaviour, increased waist circumference, obesity, dyslipidemia, insulin resistance, non-alcoholic steatosis.