Plūdums ikdienas nodarbēs: sieviešu ar diagnosticētu un ārstētu vēzi pieredzes izpēte

Abstract

ANOTĀCIJA Bakalaura darba nosaukums: Plūdums ikdienas nodarbēs: sieviešu ar diagnosticētu un ārstētu vēzi pieredzes izpēte. Bakalaura darba autore: Nila Visocka, Rehabilitācijas fakultātes, studiju programmas “Ergoterapija” 4. studiju gada studente. Aktualitāte: Personas ar onkoloģiskām saslimšanām ikdienā piedzīvo psihoemocionālo spriedzi un cieš no hroniskām sāpēm. Plūduma stāvoklis jēgpilnu nodarbju laikā novērš vēža pacientu domas par fiziskām un psihoemocionālām sāpēm, palīdz nomierināties un uz noteiktu brīdi aizmirst par visām problēmām, rast labsajūtu un gandarījumu. Pētījuma mērķis: Izanalizēt sieviešu ar diagnosticētu un ārstētu vēzi pieredzi par plūdumu ikdienas nodarbēs. Pētījuma metodes: Kvalitatīvs stāstījuma pētījums. Interviju satura analīze veikta, izmantojot deduktīvo pieeju interviju satura analīzi. Dalībnieču atlase tika īstenota pēc nolūka, izmantojot ērtības un “sniega bumbas” principu. Dalībai pētījumā piekrita septiņas pilngadīgas sievietes ar diagnosticētu un ārstētu vēzi, atbalsta biedrības “Dzīvības koks” biedres. Visas bija piedalījušās psihosociālās rehabilitācijas programmā “Spēka Avots”. Sievietes sniedza interviju latviešu valodā. Informācijas iegūšanai tika izmantota daļēji strukturēta intervija atbilstoši intervijas protokolam. Intervija tika īstenota attālināti (valstī šajā laikā bija izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 pandēmiju), izmantojot Skype lietojumprogrammu un telefonsakarus. Pētījuma rezultāti: Dalībnieču pieredzes stāstu analīze rādīja, ka tikai dažas no viņām bija pieredzējušas plūduma stāvokli pilnībā un spēja aprakstīt savā stāstā visas deviņas plūduma dimensijas. Visas dalībnieces stāstā par plūduma pieredzi raksturoja trīs plūduma dimensijas – laika zudums, brīvība un iekšējās kritikas šaubīšanās zudums. Plūdumu nodarbēs dažas dalībnieces pieredzēja bieži, bet viena dalībniece ļoti reti. Sievietes atzina, ka plūduma stāvokli rosina šādas ikdienišķas nodarbes, piemēram, gleznošana un meditēšana; mūzikas klausīšana, grāmatu lasīšana un mandalu krāsošana; labdarība un brīvprātīgais darbs; dārzkopība un dabas vērošana; datora lietošana; apmaksāts darbs u.c. Secinājumi: Pētījuma dalībnieces plūdumu nodarbēs skaidroja kā iegremdēšanos labsajūtā un atzina, ka šāds stāvoklis dod iespēju nedomāt par onkoloģisko saslimšanu un palīdz pārvarēt dzīves grūtības. Katra pētījuma dalībniece piešķīra īpašu nozīmi plūdumam ikdienas nodarbēs. Katra dalībniece stāstā par pieredzēto plūduma stāvokli ikdienas nodarbēs raksturoja tikai dažas no deviņām plūduma dimensijām un stāstā iekļauto dimensiju kopums atšķīrās starp dalībniecēm. Dalībnieces, raksturojot plūduma stāvokli, biežāk norādīja uz šādām dimensijām – pieredze par izaicinājumu-prasmju līdzsvaru, laika sajūtas zudumu, darbības-apzināšanās sajūtu, augstu koncentrēšanās sajūtu, iekšējās kritikas un šaubīšanās zudumu. Plūdumu iniciēt var dažādas jēgpilnas nodarbes.

ANNOTATION Title of bachelor thesis: Flow in Everyday Activities: Exploring the Lived Experience of Women with Diagnosed and Treated Cancer. Author: Nila Visocka, fourth – year Occupational Therapy student, Faculty of Rehabilitation. Background: Individuals with oncological diseases experience some psychoemotional distress and suffer from the chronic physical pain. The flow experience eliminates thoughts of cancer patients about physical and psychoemotional pain. It helps to calm down and forget all the problems for a moment. Flow promotes well-being and satisfaction during meaningful activities. The aim of study: To find out and evaluate the flow experience in daily activities of women with diagnosed and treated cancer. Methods: Qualitative narrative research. The analysis of the interview content was performed using a deductive approach. The selection of participants was made on a purpose of convenience and “snowball” sampling. In the research study participated seven adult women with diagnosed and treated cancer, who are members of the support society “Dzīvības koks”. The women have been participated in the psychosocial rehabilitation program “Spēka Avots”. All participants gave an interview using Latvian language. A semi – structured interview was used to collect information about women flow experience. The interviews were conducted remotely (in the country was declared a state of emergency at that time due to the Covid – 19 pandemic) using the Skype application and telecommunications. Results: The narrative analysis of the participant’s stories showed that only a few of the women have experienced the state of flow fully and were able to describe all nine flow dimensions. All seven participants described three dimensions of flow: transformation of time, action – awareness merging and loss of self – consciousness. Some participants have been experienced flow quite often. Only one participant has been experienced flow very rare. The women admitted that flow have been promoted by daily activities such as painting and meditation; listening to music; reading books and drawing mandalas; charity and volunteering; gardening and nature observation; computer use, job, etc. Conclusion: The study participants explained flow as an immersion in well – being and admitted that this psychoemotional state gives an opportunity not to think about cancer. It helps to overcome the difficulties of life. All study participant attached particular importance to the flow in everyday activities. Each participant described only a few of the nice flow dimensions they experienced in daily activities. The set of dimensions between the participants is different. The study findings show that most women have experienced challenge – skill balance, transformation of time, action – awareness merging, total concentration and loss of self – consciousness. The state of flow can be initiated by various of meaningful activities.