Dabas terapijas koncepta un tā elementu izmantošana ergoterapijas praksē personām ar garīgās veselības traucējumiem

Abstract

Nosaukums: Dabas terapijas koncepta un tā elementu izmantošana ergoterapijas praksē personām ar garīgās veselības traucējumiem. Aktualitāte: Garīgās veselības traucējumu ārstēšanas pamatā tiek pielietota medikamentoza terapija. Tā bieži vien var būt izdevīgāka, bet zaudē vērtību, jo pacienti tiek izolēti un viņiem ir liegta iespēja iesaistīties ikdienas dzīvē un aktivitātēs. Dabas terapija (DT) palīdz cilvēkiem nodrošināt iesaistīšanos mērķtiecīgās aktivitātēs, lai palīdzētu atgūt sevi un kopības sajūtu ar apkārtējo pasauli. Lai gan DT plaši izmanto ārvalstīs, tomēr pētījumi par DT aktivitāšu izmantošanu tieši ergoterapijā ir maz. Pētījuma mērķis: Noskaidrot, vai un kā DT koncepts un tā elementi tiek izmantoti ergoterapijas praksē personām ar garīgās veselības traucējumiem Latvijā. Pētījuma dizains: Kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums Pētījuma dalībnieki: Pētījumā piedalījās deviņas garīgā veselības jomā praktizējošas ergoterapeites. Instrumenti: Daļēji strukturētas intervijas. Interviju jautājumi tika strukturēti pēc Persona-Vide-Nodarbe modeļa (M. Law, 1996). Procedūra un datu analīze: Dalībnieku atlase tika veikta sadarbībā ar biedrību “Latvijas Ergoterapeitu Asociācija”. Interviju audioierakstu garumi bija no 21:42 - 34:52 minūtēm. Izmantojot audioierakstus tika veikta interviju transkripcija. Interviju satura analīze tika veikta izmantojot deduktīvo satura analīzes metodi. Rezultāti: veicot interviju analīzi tika noskaidrota ergoterapeitu izpratne par DT konceptu, tajā iekļautajām aktivitātēm un vispārējiem ieguvumiem; pieredze par DT koncepta pielietošanu, pielietojuma efektivitāti un aktivitāšu realizācijas vidi; viedoklis par DT koncepta izmantošanas iespējām grupās un individuāli, Latvijas klimata piemērotību, priekšlikumiem un ierobežojumiem koncepta attīstīšanai Latvijā. Secinājumi: Ergoterapeiti daļēji izprot DT konceptu un tajā iekļautās aktivitātes. Latvijā ārstniecības iestāžu ārējā vide ir veicinoša DT aktivitāšu realizēšanā, taču ergoterapeiti izvēlas vairāk strādāt ar dabas materiāliem radošajās aktivitātēs, nekā realizēt dārzkopību vai dažādas saimnieciskās aktivitātes dabā. DT aktivitātēm ir pozitīvs efekts personu ar garīgajiem veselības traucējumiem ārstēšanā. DT koncepta attīstīšana būtu nozīmīga garīgās veselības praksē, taču ir nepieciešama plašāka koncepta izpētīšana un citu profesionāļu iepazīstināšana. Atslēgas vārdi: Dabas terapija, ergoterapeiti, garīgās veselības traucējumi, pieredze, viedoklis, izpratne.

Title: The use of Green care (GC) concept and its elements in occupational therapy practice for persons with mental health disorders. Background: Mental health disorders treatment mainly focuses on drug therapy. This method can often be more beneficial but loses value due to patients being isolated and deprived of opportunity of being engaged in daily life and activities. GC helps people engage in purposeful activities to help regain themselves and sense of community with the world around them. Although GC is widely used in other countries, there are few studies about using GC in occupational therapy. Aim of the research: To determine if and how GC concept and its elements are used in occupational therapy practice for persons with mental health disorders in Latvia. Research design: Qualitative phenomenological research. Participants: Nine occupational therapists who practice in mental health participated in study. Instruments: Semi-structured interviews. Interview questions were structured according to The Person - Environment - Occupation Model (Law, 1996) Procedure and data analysis: Cooperation with Latvian Association of Occupational Therapists to recruit participants. Duration of interviews varied between 21:42 – 34:52 minutes. Interviews were transcribed using audio recordings. Interview analysis was performed using the deductive method of content analysis (Elo and Kynga, 2008). Results: Analysis of the interviews revealed occupational therapists’ understanding about concept of GC, activities included in it and general benefits; occupational therapists’ experience of using GC concept, its effectiveness and the environment for the implementation of concept activities; occupational therapists’ opinion about using GC concept in groups and individually, suitability of climate as well as preconditions and limitations for the development of GC in Latvia. Conclusions: Occupational therapists partially understand the concept of GC and activities that are included in it. In Latvia, the outdoor environment of mental health institutions facilitates implementation of GC activities, but occupational therapists in mental health practice more often choose to use nature materials in creative activities than gardening or practical activities in nature. GC activities have positive effect on treatment of people with mental health disorders. The development of the GC concept would be important in mental health practice, but there is a need for deeper research of the concept and its introduction to other professionals. Key words: Green care, occupational therapists, activities, mental health disorders, understanding, experience, opinion.