Bērnu – karatē sportistu fiziskā aktivitāte Covid-19 pandēmijas laikā: vecāku viedokļa izpēte

Abstract

Fiziskā aktivitāte ir neatņemama bērna attīstības daļa. Lai nodrošinātu bērnu fizisko aktivitāti, lielākā daļa vecāku izvēlas sūtīt savus bērnus uz sporta nodarbībām vai interešu izglītību, savukārt, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā tika aizliegtas organizētās sporta nodarbības; kā arī lielākai daļai bērnu sākās attālinātās mācības. Šis pētījums veltīts tam, lai konstatētu bērnu fiziskās aktivitātes izmaiņas saistībā ar klātienes izglītības atcelšanu skolās un sporta pulciņu darbību aizliegumu. Mūsu mērķis ir noskaidrot, kā vecāki vērtē bērnu fiziskās aktivitātes līmeni pirms Covid-19 pandēmijas, kā arī pandēmijas gaitā; uzzināt, kādas stratēģijas izvēlas vecāki, lai kompensētu nenotiekošos treniņus un kādas jaunas fiziskās aktivitātes parādījušās Latvijas ģimenēs. Šajā pētījumā piedalījās vecāki 20 bērniem, kuri nodarbojas ar karatē sporta klubā “Hagakure”. 10 bērni ir vecumā no 4 līdz 6 gadiem un apmeklē bērnudārzu, bet 10 bērni ir vecumā no 8 līdz 11 gadiem un mācās skolā. Katrā no vecuma grupām tika atlasītas 5 meitenes un 5 zēni. Ar katra bērna vecākiem tika veiktas daļēji strukturētas padziļinātas intervijas (20-40 minūtes), izmantojot Zoom platformu vai Whatapp. Visas intervijas tika ierakstītas un tālāk transkribētas. Atbildes uz katru jautājumu tika analizētas, izmantojot induktīvās izpētes metodi. Pētījuma gaitā tika secināts, ka aptuveni puse no aptaujātajiem vecākiem savu bērnu slodzi pirms pandēmijas uzskatīja par apmierinošu vai optimālu. Sākoties Covid-19 pandēmijai, vecāku viedoklis mainījās. Lielākā daļa bērnudārza bērnu vecāku bērnu slodzi novērtēja kā nepietiekamu, savukārt, skolēnu vecākiem gluži pretēji – uzlabojies fizisko aktivitāšu novērtējums. Galvenokārt, tas ir saistīts ar aktivitātēm brīvā dabā (riteņbraukšana, pastaigas, laivošana utt.). Covid-19 pandēmijas otrā viļņa laikā, kas iekrita ziemas mēnešos, vairums vecāku kļuva neapmierināti ar bērnu fiziskās aktivitātes līmeni. Galvenā bērnu fiziskā aktivitāte šajā periodā bija slēpošana. Vecāki bija ārkārtīgi kritiski pret skolas sporta organizēšanu. Vairumā gadījumu, tas nenotika vai bija formāls. Lielākā daļa skolēnu vecāku neierobežoja savu bērnu saziņu ar vienaudžiem, ļaujot viņiem pilnībā socializēties, savukārt, bērnudārza bērni bija izolētāki, kas, galvenokārt, saistīts ar faktu, ka bērnudārza vecuma bērni nevar paši satikties ar draugiem.

Physical activity is an essential part of the child's development. Most of the parents choose different types of sports classes or interest education to ensure their children's physical activity. However, since the beginning of the Covid-19 pandemic in Latvia, organised trainings have been banned; as well, for most children, distance learning has started. This study focuses on identifying changes in the children physical activity since the beginning of the distance learning and the prohibition of sport trainings. Our aim is to find out how parents assess the level of physical activity of children before the Covid-19 pandemic, as well as during the pandemic; what kind of strategies parents choose to compensate for non-ongoing training and what kind of physical activity are used in Latvian families. The study involved parents of 20 children. Before the start of the Covid-19 pandemic, these kids were training at the karate club “Hagakure”. 10 children (4 to 6 years old) attend kindergarten, while 10 children (8 to 11 y.o.) attend school. 5 girls and 5 boys were selected in each of the age groups. The parents of each child underwent semi-structured in-depth interviews (20-40 minutes) via the Zoom platform or Whatapp. All interviews were recorded and then transcribed. The answers to each question were analysed using the inductive study method. It was concluded that about half of the surveyed parents considered their child physical activity levels satisfactory or optimal before the pandemic. At the beginning of the Covid-19 pandemic, parents' views changed: most of the kindergarten children dropped their physical activity level, while the school children improved their physical activity level. This is mainly due to the open-air activities (cycling, walking, walking, passing, etc.). During the second wave of the Covid-19 pandemic, in the winter months, most parents were unsatisfied with the children physical activity level. The main children physical activity type during that period was skiing. Parents were extremely critical of school sports organizing. In most cases, lessons did not happen or were formal. Most of the school kids were not restricted from communicating with their peers, meanwhile, kindergarten children were more isolated, mainly because kindergarten-age children cannot meet friends themselves.