Covid-19 riska uztveres un veselības uzvedības aptauju adaptācija.

Abstract

Reaģējot uz SARS-CoC-2 vīrusa infekciju (Covid-19), Konstances universitātē, Vācijā tika izveidota aptauja “Riska uztvere un veselības uzvedība pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma kontekstā”, lai izsekotu riska uztveri un veselības uzvedību koronavīrusa pandēmijas kontekstā, kuru tika nolemts adaptēt arī Latvijas populācijai. Šīs aptaujas adaptācija ir nepieciešama, lai būtu iespēja novērtēt ar koronavīrusa uzliesmojumu saistītus riska uztveres un veselības uzvedības faktorus, kā arī cerības, gaidas un prognozes Latvijas populācijā. Bakalaura darbs sastāv no septiņām nodaļām, zinātniskās literatūras izpētes procesā tika apskatīta pētījuma aktualitāte – Covid-19 pandēmija, tās attīstība pasaulē un Latvijā, kā arī PVO rekomendācijas saaistībā ar preventīvu uzvedību un sociālo distancēšanos. riska uztvere, koronavīrusa un citu raspiratori vīrusu kontekstā, galvenās veselības uzvedības teorijas un modeļi, liekot uzsvaru uz aizsardzības motivācijas teoriju, kas ir galvenais teorijas modelis uz kuru tiek balstīta adaptējamā aptauja. Ceturtajā nodaļā tiek aprakstīta aptauja, tās adaptācija un starptautiskās testu komisijas aptauju adaptācijas vadlīnijas, kā arī aptauju apgalvojumu izvērtēšana un skalu analīze. Bakalaura darba pētījums sastāv no divām daļām, no kuras pirmā dati tika ievākti vienreiz, 320 respondenti, no kuriem 51 vīrieši (16%), 269 sievietes(84%)) 18-83 gadiem M= 50.5 ; SD= 38.8, lai pārbaudītu reakcijas un diskriminācijas indeksus, bet otrās (testa-retesta) daļas dati tika ievākti divreiz, 40 Latvijā dzīvojoši respondenti, no kuriem 16 vīrieši (40%) un 24 sievietes(60%), vecumā, no 26-72 gadiem M= 49 ; SD= 37.5, rezultāti tika iegūti ar divu nedēļu starpību, lai pārbaudītu aptaujas noturību laikā. Sestajā nodaļā tiek aprakstīti, bakalaura darba ietvaros, aprēķināto pantu reakcijas un diskriminācijas indeksus, Kronbaha alfa koeficientu, testa-retesta mērījumus un veicot faktoranalīzi “riska uztveres”, veselības uzvedības “preventīva uzvedība” un “sociālā distancēšanās” pantiem, galvenie rezultāti, kas norāda, ka “riska uztveres” aptaujas par respondenta uzraukumu par slimību vai slimības iespējamību no atbilžu variantiem jāiezslēdz “Man tagad tā ir” atbildes iespēja, jo tā neraksturo respondenta uztraukumu vai slimības iespējamību, jo respondentam dotajā brīdī var būt, piemēram “saaukstēšanās”, tomēr tā viņu nesatrauc, kā vel no iemesliem šī atbildes varianta izņemšanai ir tas, ka zūd iespēja atbildēt par uztraukumu vai iespējamību, gadījumā, ja respondentam ir kāda no dotajām saslimšanām, kā arī šis atbilžu variants dublējās abos jautājumos, gan par slimības iespējamību, gan par to, vai respondentu dotās slimības satrauc. Un septītā nodaļa sastāv no diskusijas daļas, kurā tika veikta rezultātu interpretācija. Bakalaura darbu noslēdz secinājumi, priekšlikumi un rekomendācijas, kā arī izmantoto avotu saraksts un pielikumi.

In response to SARS-CoC-2 virus infection (Covid-19), a survey on “Risk perception and health behaviour in the context of the current coronavirus outbreak” was established in Germany at the University of Constance to track risk perception and health behaviour in the context of a coronavirus pandemic, which was also decided to adapt to the Latvian population. Adaptation of this survey is necessary to be able to assess the risk perception and health behavioural factors associated with the coronavirus outbreak, as well as expectations, and forecasts in the Latvian population. The bachelor's thesis consists of seven chapters. risk perception, in the context of coronavirus and other raspiraviruses, the main theories and models of health behavior, with an emphasis on the theory of protective motivation, which is the main model of theory on which the adaptive survey is based. The fourth chapter describes the survey, its adaptation and the international test commission's survey adaptation guidelines, as well as the evaluation of survey statements and scale analysis. The bachelor's thesis study consists of two parts, from which the first data were collected once, 320 respondents, of which 51 men (16%), 269 women (84%)) 18-83 years M = 50.5; SD = 38.8 to check response and discrimination indices, but the data of the second (test-retest) part were collected twice, 40 respondents living in Latvia, of which 16 men (40%) and 24 women (60%), aged 26- 72 years M = 49; SD = 37.5, results were obtained two weeks apart to test the persistence of the survey over time. The sixth chapter describes, within the framework of the bachelor's thesis, the response and discrimination indices of the calculated articles, the Cronbach's alpha coefficient, test-retest measurements and the main results of the factor analysis of “risk perception”, health behaviour “preventive behaviour” and that “risk perception” surveys on a respondent’s worries or likelihood of illness should be excluded from the “I am now” answer option because it does not describe the respondent’s worries or likelihood of illness, as the respondent may currently have, for example, a “cold”, however it does not worry him, as is one of the reasons for excluding this answer from losing the opportunity to answer worry or probability in case the respondent has one of the given illnesses, and this answer was duplicated on both the probability of the disease and the whether the diseases given by the respondents are worrying. And the seventh chapter consists of a part of the discussion in which the interpretation of the results was performed. The bachelor's thesis concludes with conclusions, proposals, and recommendations, as well as a list of used sources and appendices.