Darba pienākumu veikšanas formas saistība ar profesionālās izdegšanas sindromu un psiholoģisko labklājību COVID-19 pandēmijas laikā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Darba pienākumu veikšanas formas saistība ar profesionālās izdegšanas sindromu un psiholoģisko labklājību COVID-19 pandēmijas laikā”. Darba mērķis ir veikt pētījumu par darba pienākumu veikšanas formas saistību ar profesionālās izdegšanas sindromu un psiholoģisko labklājību COVID-19 pandēmijas laikā un noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības indivīda psiholoģiskās labklājības rādītājos un profesionālās izdegšanas rādītājos. Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem, tika izvirzīta hipotēze, ka darba pienākumu veikšana attālināti būs saistīta ar psiholoģiskās labklājības pazemināšanos un augstāku risku izdegt vai jau esošiem izdegšanas rādītājiem, un darba apstākļiem COVID-19 pandēmijas laikā būs saistība ar izdegšanas un psiholoģiskās labklājības rādītājiem. Pētījumā piedalījās 160 dalībnieki (N=160; 78,7% sievietes vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M=34,5 gadi); 96,9% latviešu tautības). Tika pētītas atšķirības 3 darba pienākumu veikšanas formas grupās, klātienē strādājošo darbinieku grupā bija 52 respondenti (n=52), attālināti strādājošo grupā bija 46 respondenti (n=46) un grupā, kas darba pienākumus veic daļēji klātienē, daļēji attālināti bija 62 respondenti (n=62), kas tika atlasīti no dažādu nodarbošanās sfēru uzņēmumiem un iestādēm pēc ērtuma principa. Respoondenti tiešsaistes aptaujā izpildīja Maslakas izdegšanas aptauju (Maslach Burnout Inventory – General Survey, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996), Subjektīvās labklājības aptauju (Subjective Well-being Scale, Diener, E et al., 1999) un atbildēja uz jautājumiem par darba apstākļiem COVID-19 pandēmijas laikā. Tika iegūti rezultāti, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības psiholoģiskās labklājības rādītājos dažādās darba pienākumu veikšanas formas grupās, taču tikai Apmierinātības ar dzīvi skalā, bet nepastāv statistsiki nozīmīgas atšķirības izdegšanas rādītājos, kā arī pastāv statistiski nozīmīga saistība darba apstākļiem COVID-19 pandēmijas laikā ar izdegšanas sindroma un psiholoģiskās labklājības rādītājiem, precīzāk atsevišķi nodalītas darba telpas pieejamība saistījās ar augstākiem apmierinātības ar dzīvi un pozitīvo emociju rādītājiem, un respondentiem, kam COVID-19 pandēmijas laikā palielinājās darba apjoms, bija augstāki izsīkuma rādītāji, nekā tiem, kam darba apjoms ir samazinājies vai nemainīgs. Hipotēze daļēji apstiprinājās. Kopumā pētījumu būtu nepieciešams atkārtot plašākā, reprezentatīvā izlasē.

The subject of the bachelor’s work is “Form of work performance association with occupational burnout syndrome and psychological well-being during COVID-19 pandemic”. The aim of the work is to carry out a research study on the form of work performance association with occupational burnout syndrome and psychological well-being during COVID-19 pandemic and to find out whether there are statistically significant differences in the individual’s psychological well-being rates and professional burnout rates. Based on the latest research studies, it has been hypothesized that remote form of work will be linked to a reduction in psychological well-being and higher risk of burning out, and working conditions during COVID-19 pandemic will be linked to burnout and psychological well-being indicators. The study involved 160 participants from different fields of occupation (N=160; 78,7% of women; aged 18-75 (M=34,5); 96,9% of Latvian nationality). Differences were investigated in 3 forms of work, 52 respondents (n=52) were on-site workers, 46 respondents (n=46) were in the remote working group and 62 respondents (n=62) were partly working remotely, partly on-site, and all respondents were selected on a convenience basis. Respondents completed an online survey that contained Maslach Burnout Inventory – General Survey (Maslach, Jackson, & Leiter, 1996), Subjective Well-being Scale (Diener, E et al., 1999) and questions about working conditions during COVID-19 pandemic. The results were found that there were statistically significant differences in psychological well-being rates across different groups in the form of performance, but only in Satisfaction with life Scale, there were no statistically significant differences in burnout rates, but there was a statistically significant link to working conditions during the COVID-19 pandemic with burnout syndrome and psychological well-being indicators. Having a separate room or space for work was linked to higher rates of satisfaction with life and positive feelings, and respondents with increased work amount during the COVID-19 pandemic had higher rates of exhaustion. The hypothesis partially confirmed. To conclude, the research study should be repeated in a wider, representative sample.