Slimības uztveres saistība ar demogrāfiskajiem datiem COVID-19 pandēmijas laikā pieaugušajiem.

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija veikt empīrisku pētījumu, lai noteiktu, kāda ir slimības uztveres saistība ar demogrāfiskajiem datiem un piederību riska grupām COVID-19 pandēmijas laikā pieaugušajiem. Darba izstrādē tika izmantots Pašregulācijas modelis, kas izdala 7 slimības uztveres dimensijas un kas ir viens no visplašāk izmantotajiem teorētiskajiem modeļiem, lai skaidrotu procesus, kā cilvēks uztver slimības draudus un apzinās veselības apdraudējumu. Un Veselības pārliecības modelis, kas ir noderīgs instruments veselības uzvedības izpētei un galveno veselības pārliecību identificēšanai. Lai sasniegtu izvirzīto pētījuma mērķi, tika izvirzīti šādi pētījuma jautājumi: 1. Kāda ir slimības uztvere COVID-19 pandēmijas laikā pieaugušajiem? 2. Vai pastāv saistība starp COVID-19 slimības uztveri un vecumu? 3. Vai pastāv dzimumu atšķirības COVID-19 slimības uztverē? 4. Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības COVID-19 slimības uztverē pieaugušajiem, kuri ir vai nav piederīgi riska grupai (vecums virs vai zem 60 gadiem, ar vai bez onkoloģiskas saslimšanas)? 5.Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības COVID-19 slimības uztverē respondentiem, kuri ir vai nav veselības aprūpē strādājošie? Pētījuma izlase sastāvēja no 1285 latviski runājošiem respondentiem ar vidējo vecumu 40,5 gadi (SD=13,01), no kuriem 88,3% bija sievietes. Dalībnieki aizpildīja demogrāfisko anketu, Adaptēto slimības uztveres aptauju (Broadbent et al., 2006, 2015) un Pārliecības par COVID (Rosenstock et al., 1988). Datu ievākšanai, respondenti aizpildīja starptautisku tiešsaistes aptauju COVID-19 IMPACT projekta ietvaros laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība vecumam ar COVID-19 slimības uztveri dimensijās: sekas, ārstniecības kontrole, bažas un izpratne, kā arī uztvertajā uzņēmībā un uztvertajā inficēšanās nopietnība pret COVID-19. Dzimumu atšķirību analīze atklāja, ka sievietes uzrādīja statistiski nozīmīgi augstākus vidējos rezultātus slimības uztveres dimensijās: sekas, ārstniecības kontrole, bažas un emocionālā reakcija. Veselības aprūpē strādājošie uzrādīja statistiski nozīmīgi augstākus vidējos rezultātus uztvertajā uzņēmībā pret COVID-19. Tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības slimības uztveres dimensijās sekas, bažas uztvertā uzņēmība pret COVID-19 un uztvertā COVID-19 inficēšanās nopietnība, pēc piederības riska grupai (vecums virs vai zem 60 gadiem, ar vai bez onkoloģijas). Rezultāti atklāja dzimuma, vecuma, nodarbošanās un piederības riska grupai (vecums virs vai zem 60 gadiem un onkoloģija) nozīmi COVID-19 slimības uztverē pieaugušo izlasē.

The aim of the bachelor's thesis was to conduct an empirical study to determine the relationship between illness perception and demographic data in adult sample during the COVID-19 pandemic. The theoretical construct of this research was Leventhal’s Common-Sense Model which indicates 7 illness perception dimensions and which is one of the most widely used theoretical model to explain the processes to explain human perception of disease and Health belief model which has provided a useful framework for investigating health behaviors and identifying key health beliefs. Research questions were: 1. What is the illness perception in adult sample during the COVID-19 pandemic? 2. Is there a relationship between COVID-19 illness perception and age? Are there any gender differences in the COVID-19 illness perception? 4. Are there statistically significant differences in the COVID-19 illness perception in adults who are or are not belonging to the risk group (being aged above or below 60; with or without cancer)? 5. Are there statistically significant differences in the COVID-19 illness perception between groups of occupation (working as a health professional)? The study included 1285 latvian speaking participants, mean age 40,5 (SD=13,01), 88,3% were women. Participants filled demographic questionnaire, Adapted Illness Perception Questionnaire for COVID – IPQ (Broadbent et al., 2006, 2015) and Beliefs about COVID based on the HBM (Rosenstock et al., 1988). Data were collected from March 2020 to June 2020 by completing an international online survey as part of the COVID-19 IMPACT study. Statistically significant correlations were found between age and COVID-19 illness perception in the dimensions: Consequences, Treatment Control, Concern, Understanding, Perceived Severity and Perceived Susceptibility. The analysis of gender differences revealed that women showed significantly higher results in illness perception dimensions: Consequences, Treatment Control, Concern and Emotional Response. Healthcare workers in comparison to other respondents showed higher average score on Perceived Susceptibility There were statistically significant differences in illness perception dimensions Consequences, Concern Perceived Severity and Perceived Susceptibility between groups based on the risk factors (being aged above or below 60; with or without cancer). The results show the importance of gender, age, occupation and belonging to the risk group (being aged above or below 60; with or without cancer) in the illness perception of COVID-19 in sample of adults.