Psiholoģiskā noturība un kognitīvās kļūdas pulmonālās hipertensijas pacientiem Latvijā

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noteikt, vai pastāv saistība starp psiholoģiskās noturības rādītājiem un kognitīvo kļūdu rādītājiem pulmonālās hipertensijas (PH) pacientu izlasē un salīdzināt psiholoģiskās noturības rādītājus PH pacientu izlasē ar kontrolgrupu. Metode. Pētījumā piedalījās 34 PH pacienti vecumā no 24 – 80 gadiem (M=58,18), 91% sievietes. Kontrolgrupu veido 162 respondenti vecumā no 24 – 69 gadiem (M=40,16), 74% sievietes. Instrumentārijs. Respondenti sniedza demogrāfiskos datus, norādot dzimumu, vecumu un PH pacientu izlase papildus norādīja slimības funkcionālo klasi pēc NYHA klasifikatora. Konores – Deividsona Psiholoģiskās noturības aptauja (Connor – Davidson Resilience Scale, CD–RISC–25, Connor & Davidson, 2003, adaptāciju latviešu valodā veikušas Skaldere–Darmudasa & Sudraba, 2021, RSU) – 25 pantu aptauja pēc Likerta skalas (0 – 4) – augstāks rezultāts norāda par augstāku psiholoģisko noturību. Kognitīvo kļūdu aptauja (Cognitive Distortions Questionnaire, CD–Quest, De Oliveira et al, 2015), adaptāciju latviešu valodā veikušas Mārtinsone & Regzdiņa, 2019, RSU. Aptauja mēra 15 kognitīvo kļūdu esamību un to intensitāti, piešķirot vērtības no 0 – 5, iegūstamais punktu skaits ir no 0 – 75, augstāks rezultāts norāda par vairāk kognitīvo kļūdu esamību domāšanā. Rezultāti. Nepastāv statistiski nozīmīgas saistības psiholoģiskajai noturībai un kognitīvajām kļūdām šajā PH pacientu izlasē. Psiholoģiskās noturības vidējais rādītājs PH pacientu izlasē ir statistiski nozīmīgi zemāks (M=63,15) salīdzinājumā ar kontrolgrupas vidējo rādītāju (M=73,32). Psiholoģiskās noturības rādītāji visās vecuma grupās neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības, bet kognitīvo kļūdu rādītāji vecuma grupā no 24 – 40 gadi uzrādīja statistiski nozīmīgi augstākus rezultātus (M=24,4), salīdzinot ar vecuma grupām 41–60 (M=12,6) un 61–80 (M=14,7) – attiecīgi un, kas ir atšķirības. Zemāka psiholoģiskā noturība (M=59,80) un augstāks kognitīvo kļūdu rezultāts (M=23,2) bija pacientiem ar augstāko (IV) slimības funkcionālo klasi. Secinājumi. PH pacientiem ir zemāka psiholoģiskā noturība, nekā vispārējā izlasē, kas sakrīt ar citiem pētījumiem pacientu izlasēs (Saban et al., 2018; McKillop et al., 2017; West et al., 2012; Wu et al., 2016). Pētījuma rezultāti uzrāda tendenci, ka jaunākiem PH pacientiem ir zemāka psiholoģiskā noturība un augstāks kognitīvo kļūdu rādītājs, bet vecākiem respondentiem (41 – 80 gadi) ir augstāka psiholoģiskā noturība un zemāks kognitīvo kļūdu rādītājs.

The aim of the research was to assess the resilience and cognitive distortions in pulmonary hypertension (PH) patients in Latvia to see if there is correlation between these measures and to compare the resilience measures of PH patients and general sample. Method. The sample of 34 PH patients, age range between 24 to 80 years old (M=58,18; SD=16,00), 91% females and control group of 162 participants in general sample, age range between 24 to 69 years old (M = 40,16; SD = 9,74), 76 % females. Measures. Demographic data questionnaires showing gender, age and class of illness after NYHA classification for PH patients. Connor–Davidson Resilience Scale (CD–RISC–25, Connor & Davidson, 2003). Scale of 25 items, each rated in 5–point Likert’s scale (0–4), with higher scores reflecting greater resilience. Cognitive Distortions Questionnaire, CD–Quest (De Oliveira et al., 2015) adapted by Martinsone & Regzdina (2019). 15 item questionnaire assessing cognitive distortions by giving value 0 to 5 for each item, higher score in range 0–75 reflecting more cognitive distortions in thinking. Results. There were no corelation between resilience and cognitive distortions in particular PH patient sample. Resilience average result in PH patient group was significantly lower (M=63,15) than average result in general sample (M=73,32). Both results belong to the second quartile (Q2) which in patient sample range 56 to 65, but general sample – 66 to 73. Resilience results were similar in all age groups while cognitive distortions in younger PH patients (24 – 40) showed significant higher average result (M=24,40) compared with age group 41 to 60 (M=12,6) and age group 61 to 80 (M=14,7). Patients with the highest illness class (IV) showed the lower resilience (M=59,8) and higher cognitive distortions (M=23,2). Conclusions. Patients of PH has significantly lower resilience than general sample. These findings are similar with other studies (Saban et al., 2018; McKillop et al., 2017; West et al., 2012; Wu et al., 2016). There is a tendency that younger PH patients has lower resilience and higher cognitive distortions than older (41 to 80) PH patients.