Uztura ieradumi pacientiem ar depresīviem traucējumiem VSIA RPNC Ambulatori konsultatīvajā nodaļā

Abstract

ANOTĀCIJA Ievads. Depresija ir viena no visbiežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropas populācijā̄ un izraisa būtiskus psihisko procesu traucējumus, kā arī ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti (PVO, 2016, 2020). Smagas depresijas izplatība Latvijas iedzīvotāju vidū ir 7,9% un, palielinoties depresijas gadījumu skaitam, pieaug arī nepieciešamība pēc jaunām alternatīvām, depresijas ārstēšanas un profilakses metodēm, ieskaitot arī uztura terapiju. Pētījums ir veikts ar mērķi novērtēt uztura paradumus RPNC Ambulatorās nodaļas pacientiem ar depresiju, salīdzināt tos ar Veselīga uztura rekomendācijām (2020) un noteikt iespējamo depresijas smaguma saistību ar uztura paradumiem. Darba materiāli un metodes. Pētījums veikts RPNC ambulatorajās nodaļās, periodā no 01.12.2020. līdz 30.04.2021. Tajā piedalījās abu dzimumu pilngadīgie pacienti ar depresīviem traucējumiem (SSK-10; F32 un F33). Uztura paradumu novērtēšanai tika izmantota pētījuma mērķim adaptēta Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) pārtikas produktu patēriņa biežuma anketa; depresija tika noteikta, izmantojot depresijas skrīnginstrumenta Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9) skalu. Datu apstrādei tika pielietotas aprakstošas statistikas metodes un Hī kvadrāta tests. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 46 pacienti. Vidējais dalībnieku vecums ir 44,89 gadi (SD 15,69) un Me = 45. Sievietes bija 82,6% (n=38) un 17,4% (n=8) bija vīrieši. Pēc depresijas smaguma (pēc PHQ-9): 47,82% (n=22) - pacienti ar vidēji smagu depresiju, 30,43% (n=14) ar smagu depresiju un 21,74% (n=10) ar vieglo depresiju. No visiem dalībniekiem 41% (n=19) lietoja dārzeņus katru dienu; jūras zivis 39,1% (n=18) nelietoja tās nemaz un 1 – 2 reizes nedēļā lietoja 52,2% (n=24); pākšaugus nelietoja 54% (n=25), riekstus un sēklas nelietoja 56,52% (n=26) un attiecīgi 71,74% (n=33). Cukuru un saldumus, pārsniedzot rekomendēto daudzumu, lietoja 59% (n=27) un grupā ar smagu depresiju dalībnieku skaits ar pārmērīgu cukuru un saldumu uzņemšanu bija 78,6% (n=11), lielāks nekā citās grupās. Tiem dalībniekiem, kuri nelietoja zivju eļļu, depresija bija smagā vai vidēji smagā formā, līdzīgi bija ar B grupas vitamīniem. Statistiski nozīmīgi rezultāti netika atklāti (p>0,05). Secinājumi. Lielākai pētījuma dalībnieku daļai uztura paradumi nebija veselīgi un neatbilda Veselīga uztura rekomendācijām (2020), kā arī bija atklāta (statistiski nenozīmīga) depresijas smaguma saistība ar uztura paradumiem - grupās ar smago un vidēji smago depresiju veselīgo produktu patēriņš bija mazāks nekā grupā ar vieglu depresiju. Dalībniekiem, kuri papildus uzturam bija lietojuši uztura bagātinātājus, depresija bija vieglākā formā.

Background. Depression is one of the most common mental disorders in European population and cause substantial mental disturbances, as well as considerably diminish the quality of life (WHO). The major depression prevalence among Latvian general population is 7,9% and as this rate increases, the need for alternative preventive and management therapies, including nutritional, are studied. The aim of this study was to evaluate dietary habits of Riga Psychiatry and Narcology Centre (RPNC) outpatient department visitors with depressive disorders, compare those with Healthy diet recommendations (2020), as well as to study possible corelation between respondents’ dietary habits and severity of depression. Material and methods. The study was conducted in RPNC outpatient departments among both sex adults with depressive disorders, in the period between 01.12.2020 and 30.04.2021. To assess the dietary habits, the adjusted Centre of Disease Control and Prevention food frequency questionnaire was used and to assess depression, participants were screened by Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9 scale). For data analysis descriptive statistics methods, as well as Chi-squared test were used. Results. In the study, 46 respondents participated: 82,6% women and 17,4% men. Median age was 45. According to PHQ-9 47,82% were patients with moderate depression, 30,43% with severe and 21,74% with mild one. Among all the participants, 41% ate vegetables every day; sea fish wasn’t consumed by 39,1% and 52,2% had it 1 – 2 times a week; 54% didn’t eat pulses, nuts and seeds weren’t consumed by 56,52% and 71,74% participants respectively. Sugar and sweets were overconsumed by 59% participants, as well as there were more participants with sugar and sweets overconsumption in the group with severe depression (78%), rather than in other groups (50% and 50%). Those participants, that didnt use fish oil supplements, had severe or moderate depression. The same as with participants, who used B group vitamins supplements. No statistically significant results were discovered in this study. Conclusions. The dietary habits of the greater part of participants, according to Healthy diet recommendations (2020) weren’t healthy enough, as well as there was discovered a correlation (statistically non significant) between depression severity and dietary habits – in the groups of participants with severe and moderate depression the consumption of healthy foods was more rare than in group with mild depression. Those participants, who used supplements (fish oil and B group vitamins) had milder depression, in comparison with those who hadn’t.