Psiholoģiskie faktori un sabiedrības informētība par orgānu ziedošanu

Abstract

Bakalaura darbs “Psiholoģiskie faktori un sabiedrības informētība par orgānu ziedošanu” ir pētījums, kurā noskaidrots, cik daudz sabiedrība ir informēta par orgānu ziedošanas un transplantācijas nozari, kādi ir psiholoģiskie faktori, un cik daudz šie faktori ietekmē lēmumu dzīves laikā kļūt par orgānu donoru. Pētīts, kuri faktori ietekmē lēmumu pēc nāves aizliegt ziedot savus vai savu tuvinieku orgānus. Pētījums ir aktuāla tēma pasaulē, kas tiek akcentēta aizvien vairāk. 2018.gadā uz donora orgānu rindā gaidīja pieci sirds pacienti, 10 aknu, 30 nieru pacienti, tomēr līdz 2018. gada jūnijam savu gribu iedzīvotāju reģistrā pauduši tikai 2377 iedzīvotāji – reģistrēti 1230 aizliegumi savus orgānus izmantot pēc nāves, un kļūt par orgānu donoru devuši atļauju 1147 iedzīvotāji. (Brikmane, Dambe, 2018). Pētījuma mērķis ir “Noskaidrot sabiedrības informētību, kā kļūt par orgānu ziedotāju un galvenos psiholoģiskos faktorus Latvijā, kāpēc cilvēki atsakās/atļauj ziedot savus orgānus.” Pētījuma hipotēze ir “Sabiedrība nav informēta par orgānu ziedošanu un ir dažādi psiholoģiskie faktori, kas ietekmē vēlmi kļūt par orgānu ziedotāju.” Pētījums veikts ar autora izstrādātas anketas palīdzību, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Pētījumā piedalījušies 193 respondenti – no kuriem 89,6% sievietes ar vidējo vecumu 18-30 gadi. Vīriešu vidējais vecums – 31-45 gadi. Respondenti ar anketas aizpildīšanu piekrituši piedalīties pētījumā brīvprātīgi, ievērojot ētikas un datu aizsardzības nosacījumus. Pētījuma rezultātā secināts, ka iedzīvotāju informētība par orgānu ziedošanas un transplantācijas iespējām Latvijā ir zema – 25% no visiem aptaujātajiem respondentiem ir nepietiekami informēti, un vairāk kā puse no respondentiem - 66,3% ir tikai daļēji informēti par šo nozari. Pētījuma rezultātā secināts, ka nepieciešama plaša sabiedrības informēšana, lai aktualizētu nepieciešamību kļūt par orgānu donoriem, jo lielākā daļa neizmantoto orgānu potenciāli var glābt kāda cilvēka dzīvību.

Bachelor thesis “Psychological factors and society understanding of organ donation” is a reseach, which clarifies the level of awareness and knowledge about organ donation and transplantation industry in local community, the psychological factors that impact the decision of a person to become an organ donor during the lifetime, how big the impact of these factors on an individual is and which factors affects decision to forbid usage of persons own or his relatives organs after death. Theme of thesis is topical in modern world, it becomes more and more actualized. In 2018, five heart patients, 10 liver and 30 kidney patients were waiting in list for a donor. In June 2018, only 2,377 people had expressed their will in register - 1,230 bans on using their organs after death were registered, and had been allowed to become organ donors 1147 inhabitants. (Brikmane, Dambe, 2018) The aim of this reseach is “To clarify society understanding of how to became an organ donor and the main psychological factors in Latvia, based on which people make the decision to allow or to forbid their organ donation.” Hyphotesis of the research is: “Society is not informed enough about organ donation and there is a various psychological factors, that impact the desire of individual to become an organ donor.” Research is made using a survey, which was developed by the author of this thesis, and questioning those Latvia inhabitants, who has reached 18 years of age. 193 respondents have given the answers, 89,6% of them are women aged 18-30 years, while the middle age of male respondents are 31-45 years. By providing aswers, respondents have voluntarily agreed to paricipate in this research, following all ethical and data protection rules. Research have resulted in conclusion that society understanding of organ donation and transplantation options in Latvia is low – 25% of all respondents is not informed well enough about this industry and more than half – 66,3% are informed only partly. Responsible authorities have to concentrate on intensified informing and educating the society, to actualize the need of becoming an organ donor, because most of unused organs potentially could save a life.