Starppersonu komunikācijas pieredzes salīdzinājums pacientiem ambulatorā un stacionārā aprūpē

Abstract

Bakalaura darbs par tēmu “Starppersonu komunikācijas pieredzes salīdzinājums pacientiem ambulatorā un stacionārā aprūpē” ir balstīts uz pētījumiem, kur ir pierādīta tēmas aktualitāte par starppersonu komunikāciju. Komunikācijai ir būtiska loma māsas profesionālajā darbībā. Parasti efektīvas komunikācijas nodibināšana ar pacientiem ir būtisks aprūpes aspekts (Fakhr-Movahedi, Rahnavard un Salsali, 2016). Viss māsas darbs - novērtēšana, plānošana, iejaukšanās, mācīšana, iedrošināšana, padoms un aprūpe - ir balstīts uz komunikāciju. Tādējādi komunikācija veselības aprūpē tiek definēta kā interaktīvs, dinamisks process, uzsvaru liekot uz klienta labklājības veicināšanu fiziski un emocionāli (McCabe, Timmins 2006). Pētījuma mērķis ir salīdzināt pacientu pieredzi starppersonu komunikācijā ambulatorā un stacionārā aprūpē. Pētījuma hipotēze ir “Pacientu pieredze informācijas saņemšanā par ārstēšanu un aprūpes procesu no māsām ambulatorā un stacionārā aprūpē ir atšķirīga”. Pētījumā instruments ir autores izstrādāta anketa. Šādā veidā darba autors varēs uzzināt konkrētās mērķauditorijas viedokli par pētāmo tēmu, veicot aptauju pieaugušiem pacientiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi pieredze komunikācijā ar veselības aprūpē stradājošu māsu staconārā vai ambulatorā etapā. Aptaujā piedalījās 246 respondenti, bet par derīgām uzskatīja 213 anketas. Novērtējot komunikācijas pieredzi ar māsu komunikācijas procesa norises aspektā gan stacionārā etapā, gan ambulatorā aprūpes etapā, respondenti vērtē savu pieredzi kā loti labu. Novērtējot komunikācijas pieredzi ar māsu informācijas sniegšanas par ārstēšanu un aprūpes procesu aspektā gan stacionārā etapā, gan ambulatorā aprūpes etapā, respondenti vērtē savu pieredzi kā laba pieredze. Novērtējot komunikācijas pieredzi ar māsu izglītošanas par pašaprūpi aspektā gan stacionārā etapā, gan ambulatorā aprūpes etapā, respondenti vērtē savu pieredzi kā neapmierinošu. Salīdzinot, vai pastāv atšķirība starppersonas komunikācijas pieredzē pacientiem ambulatorās un stacionārā etapā, ir redzams, ka pieredze atšķiras tikai sešos apgalvojumos no divdesmit septiniem. Pētījuma hipotēze, “Pacientu pieredze informācijas saņemšanā par ārstēšanu un aprūpes procesu no māsām ambulatorā un stacionārā aprūpē ir atšķirīga”, apstiprinās daļēji

Bachelor’s Paper with the topic “Comparison of Interpersonal Communication Experience of Patients in Outpatient Care and Inpatient Care” is based on studies where topicality of interpersonal communication is proven. Communication plays an important role in a nurse's professional activity. In general, establishing effective communication with patients is an essential aspect of care (Fakhr-Movahedi, Rahnavard, & Salsali, 2016). All of a nurse's work — assessment, planning, intervention, teaching, encouragement, counseling, and care — is based on communication. Thus, communication in healthcare is defined as an interactive, dynamic process with an emphasis on promoting the client's well-being physically and emotionally (McCabe, Timmins 2006). The aim of the study is to compare the experience of patients with interpersonal communication in outpatient and inpatient care. The hypothesis of the study is “Experience of patients about receiving information regarding the treatment and care process from nurses in outpatient care and inpatient care is different”. The tool of the study is a questionnaire developed by the author. This way, the author can find out the opinion of the specific target group on the topic to be studied, carrying out a questionnaire of adult patients who have had experience in communication with a health-care nurse in inpatient or outpatient stage during the last 12 months. 246 respondents were surveyed; however, 213 questionnaires were regarded as valid. In assessing the communication experience with a nurse in the aspect of process both in outpatient and inpatient stage, the respondents assess their experience as good. In assessing the communication experience with a nurse regarding the provision of information on treatment and in care process in outpatient and inpatient stage, the respondents assess their experience as a good one. In assessing the communication experience with a nurse on education regarding the elf-care both in outpatient and inpatient care stage, the respondents assess their experience as unsatisfactory. When comparing whether the patients have different interpersonal communication experience in outpatient and outpatient stage, it can be seen that experience differs only in six statements out of twenty-seven. The hypothesis of the study, “Patients' experience in receiving information about treatment and care process from nurses in outpatient and inpatient care is different,” is partially confirmed