Dzīves kvalitātes novērtējums pacientiem ar apdeguma traumu

Abstract

Anotācija Bieži pacients pēc apdeguma iegūšanas tiek ārstēts dārgām, modernām metodēm, necenšoties iedziļināties, ko viņš jūt un kādus pārdzīvojumus tas viņiem izsauc. Lielu uzmanību pievēršot izmeklējumiem un ārstēšanas procesam, bet uzmanība netiek pievērsta vērība atsevišķiem dzīves kvalitāti ietekmējošiem faktoriem, kas arī pamudināja veikt pētījumu un noskaidrot šos faktorus. Pētījuma mērķis: 1. Noskaidrot pacientu dzīves kvalitāti vienu mēnesi pēc apdeguma traumas ārstēšanas. 2. Salīdzināt pacientu dzīves kvalitātes izmaiņu rādītājus starp dzimumiem, vecuma grupām un apdeguma traumas iegūšanas veidu. Pētījuma hipotēze: Pastāv statistiski ticamu atšķirību dzīves kvalitātes izmaiņu rādītājos pacientiem mēnesi pēc apdeguma traumas ārstēšanas starp vecuma grupām un apdeguma traumas iegūšanas veida. Pētījuma metodes: Instrumentārijs: SF-36 (The Short Form-36) pacientu dzīves kvalitātes aptauja. Pētījuma dalībnieki: pacienti 1 mēnesi pēc apdeguma traumas ārstēšanas – brūču aprūpes kabinetā, ģimenes ārsta praksē. Procedūra: Pirms pētījuma uzsākšanas tiks lūgta respondentu piekrišana, informējot viņus par pētījuma norisi, nolūku, veidu un rezultātu izmantošanu. Datu apstrāde un analīze: Microsoft Office Excel programma. Analizējot sieviešu un vīriešu veselību vienu mēnesi pēc apdeguma iegūšanas, var secināt, ka apdeguma iegūšana vairāk respondentiem ir palicis emocionāli atmiņā, taču vērtējot pašreizējo veselību un veselību kopumā nav skaidrs, kāds ir viņu stāvoklis, tādēļ ir jāveic vēl dziļāki pētījumi, lai atklātu iemeslus, kāpēc vienu mēnesi pēc apdeguma iegūšanas un pašreizējais stāvoklis nav apmierinošs kā sievietēm, tā vīriešiem. Atslēgas vārdi: apdeguma trauma, dzīves kvalitāte, novērtējums

Abstract

OBJECTIVE OF THE STUDY: 1. To find out the quality of life of patients one month after the treatment of burn injury. 2. To compare the indicators of changes in the quality of life of patients between the sexes, age groups and the way of obtaining a burn injury. STUDY HYPOTHESIS: There is a statistically significant difference in the change in quality of life in patients one month after the treatment of burn injury between age groups and the way the burn injury was acquired. RESEARCH METHODOLOGY: Toolkit: sf-36 (the short form-36) patient quality of life survey. Study participants: patients 1 month after burn injury treatment - wound care office, family doctor's practice. Procedure: before starting the study, the consent of the respondents will be sought, informing them about the course, purpose, type and use of the results of the study. Data processing and analysis: Microsoft office excel program. Analyzing the health of women and men one month after getting a burn, it can be concluded that burning is more emotionally memorized for respondents, but when assessing their current health and health in general, it is not clear what their condition is, so more research is needed to find out the reasons. why one month after the burn and the current condition is unsatisfactory for both women and men. KEYWORDS: burn, grades, quality of life, treatment