Title: Kritiena risks senioriem-velobraucējiem
Other Titles: Risk of falls for seniors - cyclists
Authors: Daiga Pulmane
Kitija Dzeguze
Rehabilitācijas fakultāte
Faculty of Rehabilitation
Keywords: kritiens;kritiena risks;seniori;geriatrija;velosipēds;riteņbraukšana;iekšējie un ārējie krišanas riska faktori;ar kritienu saistītas traumas.;Key words: fall;risk of fall;seniors;geriatrics;bicycle;cycling;internal and external fall risk factors;fall related injuries.
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: ANOTĀCIJA Nosaukums: Kritiena risks senioriem – velobraucējiem. Aktualitāte: Kritiens ir būtisks iemesls dažādām traumām un tas ir otrs biežākais nāves cēlonis visā pasaulē. Laika posmā no 2008.-2016. gadam, Latvijā, vecumā no 65-74 gadu vecumam, kritieni ierindojas otrajā vietā kā biežākais nāves cēlonis. Aptuveni katrs trešais cilvēks, kurš ir vecāks par 65 gadiem, ziņo par vismaz vienu kritienu gada laikā. Sastopamākās traumas kritienu rezultātā – zilumi (59%), lūzumi (54,8%) un plīsumi (12,2%), līdz ar to, katru gadu palielinās medicīniskās izmaksas traumu ārstēšanā. Darba mērķis: Noskaidrot un salīdzināt kritienu risku senioriem-velobraucējiem un senioriem, kuri nepārvietojas ar velosipēdu. Pētījuma metodes: kvantitatīvs, neeksperimentāls pētījums, kura dalībnieki bija 60-70 gadus veci, Latvijā dzīvojoši seniori, kuri atbilda iekļaušanas kritērijiem (atbilstoša vecuma grupa, nav blakusslimību, kas var būtiski izmainīt kritiena risku) un dalībnieki, kuri atbilda izslēgšanas kritērijiem (neatbilstošs vecums, ir blakusslimības, kas palielina kritiena risku). Rezultāti: Kopā no 115 dalībniekiem, pētījumā tika iekļauti 84 dalībnieki. 60% (n=50) dalībnieku, kas ir vairāk kā puse, atzīmēja, ka izmanto velosipēdu. Dalībnieki, kuri neizmanto velosipēdu bija 40% (n=34). Abās grupās minimālais vecums un maksimālais vecums ir vienāds (min. 60; max. 70). Dalībnieki, kuri neizmanto velosipēdu vidēji ir vecāki (65,29 ± 3,486 gadi) nekā dalībnieki, kuri izmanto velosipēdu (65,20 ± 3,410 gadi). Gan velobraucējiem, gan tiem, kuri nepārvietojas ar velosipēdu, analizējot korelāciju starp vecumu un kritienu biežumu, tā ir ticama, jo p>0,07. Jo lielāks vecums, jo biežāk novērojams kritiens. Secinājumi: Seniori-velobraucēji krīt mazāk nekā seniori, kuri neizmanto velosipēdu. Velobraucējiem, traumas arī nav tik smagas kā senioriem, kuri neizmanto velosipēdu. Visbiežāk sastopamākās traumas velobraucējiem ir sasitumi, zilumi vai nobrāzumi, taču senioriem, kuri neizmanto velosipēdu, tiem sastopamākā trauma ir lūzums. Visbiežāk tiek izmantots šosejas un kalna tipa velosipēds. Ar velosipēdu visbiežāk pārvietojas gada siltajos mēnešos, bet netrūkst arī senioru, kuri ar velosipēdu pārvietojas visu gadu, tai skaitā, arī ziemā. Neskatoties uz faktu, ka vairums velobraucēju ir bailes nokrist, viņi tāpat izvēlas lietot velosipēdu, bet liela daļa no šiem senioriem neizvēlas lietot aizsargaprīkojumu, piemēram, ķiveri. Atslēgas vārdi: kritiens, kritiena risks, seniori, geriatrija, velosipēds, riteņbraukšana, iekšējie un ārējie krišanas riska faktori, ar kritienu saistītas traumas.
ABSTRACT Title: Risk of falls for seniors – cyclists. Topicality: A fall is a major cause of various injuries and it is the second most common cause of death worldwide. In Latvia from the period 2008-2016, people aged from 65 to 74 years old, falls also are in the second place as the most common cause of death. About one from three people over the age of 65 report at leat one fall per year. The most common injuries as a result of falls are bruises (59%), fractures (54,8%) and tears (12,2%), thus, medical costs in the treatment of injuries increase every year. Aim of the study: Determine and compare the risk of falls for seniors-cyclists and seniors who do not use bicycle. Methods: Quantitative, non-experimental study of participants – seniors, aged 60-70 years old that lives in Latvia. The inclusion criteatia were: appropriate age group, do not have comorbidities that can increase risk of fall. Exclusion criteria: inappropriate age have comorbidities that increase the risk of falls. Results: From total of 115 participans, only 84 participants were included in the study. 60% (n=50) of the participants, which ir more than half, indicated that they use a bicycle. Participants who do not use bicycles were 40% (n=34). In both groups the minimum age and the maximum age are the same (min. 60; max. 70). Participants who do not use bicycle are on average older (65.29 ± 3.486 years) than participants who use bicycle (65.20 ± 3.410 years). For both cyclists and non-cyclists, when analyzing the correlation between age and frequency of falls, it is lausible because p>0.07. The older you are, the more often you fall. Conclusion: Senior-cyclists fall less than seniors who do not use bicycles. For cyclists, injuries are also not as severe as for seniors who do not use bicycle. The most common injuries to cyclists are bruises, abrasion, but for seniors who do not use bicycles, the most common injury is a fracture. The most commonly used are highway and mountain bikes. Bicycles are most often used during the warm months of the year, but there are seniors, who also are cycling all year, including winter. Despite the fact that most cyclists are afraid of falling, they also choose to use a bicycle, but many of these seniors do not choose to wear protective equipment such as a helmet. Key words: fall, risk of fall, seniors, geriatrics, bicycle, cycling, internal and external fall risk factors, fall related injuries.
Description: Fizioterapija
Physiotherapy
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Bakalaura darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.