Rumpja aktīvās stabilitātes un fizisko aktivitāšu līmeņa novērtējums fizioterapijas studentiem

Abstract

Darba nosaukums. Rumpja aktīvās stabilitātes un fizisko aktivitāšu līmeņa novērtējums fizioterapijas studentiem. Mērķis. Noskaidrot saistību starp rumpja aktīvo stabilitāti un fizisko aktivitāšu līmeni fizioterapijas studentiem. Metodes. Šis darbs ir aprakstošs šķērsgriezuma pētījums. Tika izmantota Starptautiskā fizisko aktivitāšu aptaujas anketa (Dinger, Behrens & Han 2006) un mugurkaula jostas daļas un iegurņa motorās kontroles testi: aktīvas taisnas kājas pacelšanas tests -ATKP (pēc Mens et al, 1999) un Trendelenburga tests (pēc Hardcastle et Nade, 1985). Rezultāti. Novērtējot rumpja aktīvo stabilitāti, 15 no 42 dalībniekiem bija saglabāta rumpja aktīvā stabilitāte pēc ATKP testa rezultātiem; 27 samazināta rumpja aktīvā stabilitāte. Pēc Starptautiskās fizisko aktivitāšu aptaujas anketas analīzes 13 respondenti (31%) atbilda zemai fiziskai aktivitātei (<600 MET min/nedēļā), 21 respondents (50%) atbilda mērenai fiziskai aktivitātei (600-2999 MET min/ nedēļā), 8 respondenti (19%) iekļāvās augstajā fizisko aktivitāšu līmenī (≥3000 MET min/nedēļā). Secinājumi. Analizējot datus, tika novērots, ka respondenti, kuri vairāk nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, uzrāda mazāku rumpja aktīvo stabilitāti. 53% (n=7) no pētījuma dalībniekiem, kuriem fizisko aktivitāšu līmenis tika novērtēts kā zems, un 66% (n=14) no pētījuma dalībniekiem, kuru fizisko aktivitāšu līmenis novērtēts kā mērens, un 75% (n=6) ar augstu fizisko aktivitāšu līmeni novēroja samazinātu rumpja aktīvo stabilitāti (pozitīvs ATKP tests). Pētījuma laikā tika atklāts, ka rumpja aktīvā stabilitāte bija vairāk saglabāta tiem studentiem, kuri nestrādā (38,9% N=7). Tiem, kuri darbā pavadījuši vismaz 1 gadu, (75% N=9) rumpja aktīvā stabilitāte ir samazinājusies. Tika novērota arī saistība aktīvajai stabilitātei ar darbā pavadītajām stundām. Jo vairāk laika tika pavadīts darba vietā, jo biežāk iezīmējās stabilitātes trūkums. Atslēgas vārdi. core OR trunk stability AND physical activities OR daily activities.

Title. Core active stabilty and physical activity level evaluation among physiotherapy students. Aim. Evaluate connection between core active stability and level of physicial activities among physiotherapy students. Methods. This study is descriptive cross section research. International physical activity test (Dinger, Behrens & Han 2006) and spine lumbal un pelvick motor control tests: active straight leg raising test -ATKP (according with Mens et al, 1999) and Trendelenburgers test were used (according with Hardcastle et Nade, 1985). Results. Evaluation of active stability of the core for 15 out of 42 participants showed good core active stability according with ATKP test results; 27 absent core active stability. Accoding with International physical activity questionare 13 respondents (31%) showed low physical activity (<600 MET min/weekly), 21 respondents (50%) moderate physical acitivity (600-2999 MET min/weekly), 8 respondents (19%) high physical acitivity (≥3000 MET min/weekly). Conclusions. Data analyses showed that respondents being more physicaly active have low core active stability. 53% (n=7) of respondents whose physical activity level was evaluated as low and 66% (n=14) of respondents whose physical activity level was evaluated as moderate 75% (n=6) whose physical activity level was evaluated as high showed low core active stability (positive ATKP test). Research revealed that active core stability was better for those students who don’t have a paid job (38,9% N=7). Those working full time for more than a year have lower core active stability (75% N=9). Core active stability connection with working hours was also evaluated. Those working longer hours showed lower core active stability. Key words. core OR trunk stability AND physical activities OR daily activities.