PNF metodes pielietošanas efektivitāte gaitas parametru uzlabošanā pacientiem pēc insulta: sistemātisks literatūras apskats

Abstract

ANOTĀCIJA

Darba nosaukums: Proprioceptīvās neiromuskulārās facilitācijas metodes (PNF) pielietošanas efektivitāte gaitas parametru uzlabošanā pacientiem pēc insulta: sistemātisks literatūras pārskats Aktualitāte: Insults ir otrais vadošais nāves iemesls aiz sirds-asinsrites slimībām visā pasaulē. Biežākās komplikācijas pēc insulta ir muskuļu vājums, kustību traucējumi, parēze vai paralīze, kā arī līdzsvara un koordinācijas traucējumi, kas var izraisīt pārvietošanās traucējumus. Pārvietošanās traucējumi rodas vairāk kā 80% izdzīvojušo insulta pacientu, kas būtiski pasliktina pacientu dzīves kvalitāti. Tādēļ gaitas stereotipa uzlabošana insulta pacientiem ir viens no svarīgākajiem rehabilitācijas mērķiem. Rehabilitācijā tiek izmantoti standarta funkcionālie treniņi un to kombinācija ar neirofizioloģiskām tehnikām. Viena no visbiežāk izmantotajām neirofizioloģiskajām tehnikām gaitas rehabilitācijā ir proprioceptīvā neiromuskulārā facilitācija (PNF). Mērķis: Izpētīt, apkopot un analizēt pētījumus par proprioceptīvās neiromuskulārās facilitācijas (PNF) metodes pielietošanas efektivitāti gaitas parametru uzlabošanā pacientiem pēc insulta. Metodes: Pētījuma meklēšana tika veikta PubMed, ClinicalKey, EBSCOhost, PEDro un ScienceDirect tiešsaistes datubāzēs pēc atslēgas vārdiem gait; treatment; rehabilitation; physiotheraphy; PNF; PNF-concept; post-stroke; adults, atslēgas vārdi tika izmantoti dažādās kombinācijās, kā arī, lai tiktu atrasti iekļaušanas kritērijiem atbilstoši pētījumi, tika izmantots pētījuma publikācijas gads. Darbā ir iekļauti randomizēti kontrolēti pētījumi, kur vienā no pētāmajām grupām tiek pielietota proprioceptīvā neiromuskulārās facilitācijas (PNF) metode. Rezultāti: Darbā tika iekļauti un analizēti 3 kontrolēti randomizēti pētījumi. Pētījumos kopumā piedalījās 81 pacienti pēc pārciesta insulta un to vidējais vecums bija 59,86 gadi. Visos analizētajos pētījumos tika pierādīts, ka PNF grupas uzrādīja labākus rezultātus nekā kontroles grupas, piemēram, attiecībā uz gaitas ātrumu, kadenci un balsta fāzi, taču pētījumu rezultāti ir ļoti atšķirīgi. Secinājumi: Analizētajos pētījumos PNF metodes pielietošana ir izmantojama kā papildus metode gaitas parametru uzlabošanā pacientiem pēc pārciesta insulta. PNF metodes pielietošana kombinācijā ar gaitas treniņu ir efektīva terapijas programma gan laika parametru, gan telpisko gaitas parametru uzlabošanā pacientiem pēc insulta.

ABSTRACT Title: Effectiveness of the proprioceptive neuromuscular facilitation (PNF) method application on gait parameters in patients after stroke: a systematic review of literature. Background: Stroke is the second leading cause of death after cardiovascular disease worldwide. The most common complications after a stroke are muscle weakness, movement disorders, paresis or paralysis, and disturbances of balance and coordination that result in changes in gait stereotypes. Mobility disorders occur in more than 80% of stroke survivors, which significantly impairs their quality of life. Therefore, improving the gait stereotype for stroke patients is one of the most important rehabilitation goals. In rehabilitation, standard functional trainings and their combination with neurophysiological techniques are used. One of the most commonly used techniques in gait rehabilitation is proprioceptive neuromuscular facilitation (PNF). Aim: Study, summarize and analyze studies on the effectiveness of the proprioceptive neuromuscular facilitation (PNF) method in improving gait parameters in patients following stroke. Methods: The study search was conducted in the online databases of PubMed, ClinicalKey, EBSCOhost, PEDro and ScienceDirest, following the key words gait; treatment; rehabilitation; physiotherapy; PNF; PNF-concept; post-stroke; adults, key words were used in different combinations, and the year of publication of the study was used to find studies that met the inclusion criteria. The study includes randomized controlled trials using the proprioceptive neuromuscular facilitation (PNF) method in one of the study groups. Results: Three randomized controlled trials were included an analyzed in the review. The studies involved a total of 81 patients following stroke and had mean age of 59,86 years. In all the analyzed studies, the PNF groups showed better results than the control group, for example in terms of gait velocity, cadence and stance phase, but the results are very different. Conclusion: In the analysed studies, the use of PNF method should be used as an additional method for improving gait parameters in patients who have suffered a stroke. The use of PNF method in combination with gait training is an effective therapy program for improving both temporal and spatial gait parameters in patients after stroke.