Veselībpratība jaunatnes basketbolistiem

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: “Veselībpratība jaunatnes basketbolistiem”. Autore: Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes programmas “Fizioterapija” studente Nameda Skarule. Aktualitāte: Pēdējos gados ir pieaugusi interese par bērnu un pusaudžu veselībpratības prasmēm, jo bērnība un pusaudžu gadi ir dzīves fāzes, kurās notiek galvenie fiziskās, kognitīvās un emocionālās attīstības procesi. Covid-19 pandēmijas laikā sportisti, kuri pārstāv kontaktsporta veidus, ir iekļauti Covid-19 riska grupā, tādēļ ir nepieciešams pievērst vēl lielāku uzmanību jauno sportistu prasmēm uzturēt un veicināt savu veselību. Pētījuma mērķis: Noskaidrot jaunatnes basketbolistu veselībpratības līmeni. Pētījuma metodes: Kvantitatīvs novērojuma pētījums, kurā iesaistījās 131 jaunatnes basketbolists vecumā no 12 līdz 17 gadiem, aizpildot elektroniska formāta anketu, kas ietvēra demogrāfiskos datus un latviešu valodā tulkotu un adaptētu anketu “Pusaudžu veselībpratības mērījums”, ko izveidoja Ghanbari ar līdzautoriem. Datu ievākšana norisinājās no 2021. gada 14. marta līdz 1. aprīlim (valstī šājā laikā bija izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 pandēmiju). Anketas ticamības - atbilžu iekšējās saskaņotības pārbaudei, tika aprēķināts Cronbach alpha koeficients. Pētījuma dalībnieku veselībpratības līmenis tika noteikts atbilstoši anketas autoru izstrādātajām vadlīnijām. Pētījuma rezultāti: Anketas “Pusaudžu veselībpratības mērījums” visām sadaļām, izņemot “rēķināšanas prasmēm”, iekšējā saskaņotība (Cronbach alpha koeficients) bija robežās 0,52-0,82, savukārt kopējā anketas iekšējā saskaņotība bija teicama - α = 0,90. Izvērtējot pētījuma dalībnieku kopējo veselībpratību, tika noskaidrots, ka 61 (51,2%) dalībniekam tā bija problemātiskā, 7 (5,9%) - nepietiekamā, 37,0% - pietiekamā un tikai 7 (5,9%) - izcilā līmenī. Secinājumi: Pētījumā iesaistītie jaunatnes basketbolisti vairākumā gadījumu uzrādīja nepietiekamu jeb ierobežotu veselībpratību, un viņiem bija nepietiekamas šādas veselībpratības prasmes – zināšanu “pielietojums”, “lasītprasme”, “rēķināšanas prasmes”. Latviešu valodā sagatavotā anketa “Pusaudžu veselībpratības mērījums” uzrādaīja augstus atbilžu saskaņotības rādītājus gan kopumā, gan pa sadaļām, izņemot sadaļu “rēķināšanas prasmes”, un ir nepieciešama tālāka anketas psihometrisko īpašību pārbaude.

The title of the bachelor's thesis: "Health literacy of youth basketball players". Author: Nameda Skarule, a student of the program “Physiotherapy” of the Faculty of Rehabilitation of Riga Stradins University. Topicality: In recent years, there has been a growing interest in the health literacy skills of children and adolescents, as childhood and adolescence are phases of life in which the main processes of physical, cognitive and emotional development take place. During the Covid-19 pandemic, athletes representing contact sports are included in the Covid-19 risk group, as a result of which it is necessary to pay even more attention to the skills of young athletes to maintain and promote their health. Aim of the study: Find out the level of health literacy for youth basketball players. Methods: Quantitative observational study involving 131 basketball players aged 12 to 17 by completing an online questionnaire that included demographic data and a translated and adapted questionnaire “Health Literacy Measure for Adolescents”, designed and conducted by Ghanbari et al. in Latvian. Data collection took place from 14 March to 1 April 2021 (due to the declared state of emergency of the Covid 19 pandemic in the country). The reliability of the questionnaire - the Cronbach's alpha coefficient was calculated to check the internal consistency of the answers. The level of health literacy of participants was determined under the guidelines developed by the authors of the questionnaire. Results of the study: The internal consistency (Cronbach's alpha coefficient) of all sections of the questionnaire “Health Literacy Measure for Adolescents” except for “numeracy skills” ranged from 0.52 to 0.82, while the overall examination of the questionnaire showed excellent consistency (α = 0.90). Evaluating the overall health literacy of the study participants, it was found that 61 (51.2%) are at a problematic level, 7 (5.9%) - at an insufficient level, 37.0% - at a sufficient level and only 7 (5.9%) - at an excellent level. Conclusions: In most cases, the youth basketball players involved in the study showed insufficient or limited health literacy and they had insufficient such health literacy skills - “application of knowledge”, “reading skills”, “numeracy skills”. The questionnaire “Health Literacy Measure for Adolescents” prepared in Latvian shows high indicators of internal consistency of answers both in the whole questionnaire and by sections, except for the section “numeracy skills” and further testing of the psychometric properties of the questionnaire in Latvian is needed.