Gūžas muskuļu spēka treniņa efektivitāte sāpju mazināšanai un ceļa locītavas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai pacientiem ar patellofemorālo sāpju sindromu: sistemātisks literatūras apskats

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Gūžas muskuļu spēka treniņa efektivitāte sāpju mazināšanai un ceļa locītavas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai pacientiem ar patellofemorālo sāpju sindromu: sistemātisks literatūras apskats. Darba aktualitāte: Patellofemorālās sāpes tiek uzskatītas par vienu no visbiežāk sastopamajām ceļa sāpju formām, ietekmējot fiziski aktīvus pieaugušos un jauniešus. Kopējā populācijā patellofemorālā sindroma izplatība ir līdz 22,7% gadā. Par vienu no šī sindroma cēloņiem tiek uzskatīts dinamiskais genu valgum, ko izraisa gūžas locītavas ārējo rotatoru, abduktoru un ekstenzoru jeb posterolaterālās muskuļu grupas vājums, kā rezultātā samazinās leņķis starp augšstilba kaula un lielā lielakaula diafīžu longitudinālajām asīm, kas var izraisīt izmaiņas patellofemorālās locītavas biomehānikā. Pētījuma mērķis: Apkopot un analizēt pieejamo literatūru par gūžas locītavas posterolaterālās grupas muskulatūras spēka uzlabošanas efektivitāti sāpju mazināšanai un ceļa locītavas funkciju uzlabošanai pacientiem ar patellofemorālo sāpju sindromu. Metodes: Datu vākšanai tika izmantotas RSU bibliotēkas resursos pieejamās elektroniskās datu bāzes: - Clinical Key, PubMed, ProQuest, BMJ Journals un ScienceDirect. Sistemātiskā pārskatā tika iekļauti randomizēti kontrolēti pētījumi, kuros tika pētīta gūžas locītavas posterolaterālās muskuļu grupas spēka uzlabošanas efektivitāte sāpju mazināšanai un ceļa locītavas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai pacientiem ar patellofemorālo sāpju sindromu. Rezultāti: Sistemātiskā literatūras apskatā tika atlasīti un analizēti trīs augstas kvalitātes randomizēti kontrolēti pētījumi. Posterolaterālās grupas spēka uzlabošanas efektivitāte sāpju intensitātes mazināšanai un ceļa funkcionālā stāvokļa uzlabošanai vērtējama pozitīvi visos analizētajos pētījumos. Salīdzinot iegūtos rezultātus starp terapijas grupām, tika novērots, ka sāpju mazināšanai un ceļa locītavas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai pacientiem ar PFSS vienlīdz efektīvs ir gan posterolaterālās grupas spēka treniņš, m.quadriceps treniņš, apakšējās ekstremitātes muskuļu stiepšana, kā arī anteromediālās grupas spēka uzlabošana. Secinājumi: Sistemātiskais pārskats uzrāda nozīmīgu sāpju intensitātes mazināšanos un ceļa funkcionālā stāvokļa uzlabošanos pacientiem ar patellofemorālo sāpju sindromu pēc posterolaterālās grupas gūžas muskulatūras spēka uzlabošanas.

Title: The effectiveness of hip muscle strengthening in reducing pain and improving knee function in patients with patellofemoral pain syndrome: a systematic review of the literature. Background: Patellofemoral pain is considered to be one of the most common forms of knee pain, affecting physically active adults and young people - patellofemoral syndrome is observed in up to 22.7% of the population per year. One of the causes of patellofemoral pain syndrome is considered to be the dynamic valgus position in the knee caused by the weakness of the external rotators, abductors and extensors of the hip joint or posterolateral group, resulting in patellofemoral joint biomechanics changes. Objective: To summarize and analyze the available literature on the effectiveness of posterolateral hip musculature strenghtening in reducing pain and improving the function of the knee in patients with patellofemoral pain syndrome. Methods: Electronic databases available in RSU library resources were used for data collection: - Clinical Key, PubMed, ProQuest, BMJ Journals un ScienceDirect. The systematic review included randomized controlled trials investigating the efficacy of the posterolateral hip strenghtening in reducing pain and improving knee function in patients with PFPS. Results: Three high-quality randomized controlled trials were selected and analyzed in a systematic literature review. The effectiveness of improving the strength of the posterolateral group in alleviating pain intensity and improving the functional condition of the knee is positive. Comparing the results between treatment groups, it was concluded that posterolateral strength training, m.quadriceps training, lower extremity muscle stretching, as well as anteromedical group strength improvement are equally effective in reducing pain and improving knee joint function in patients with PFSS. Conclusions: A systematic review has shown a significant reduction in pain intensity and an improvement in knee function in patients with patellofemoral pain syndrome following treatment of posterolateral hip strengthening.