Title: Depresija, trauksme un stress praktizējošām māsām un māsu palīgiem pašvaldības slimnīcā
Other Titles: Depression, anxiety and stress for nurses and nursing assistants in municipalhospital
Authors: Inga Millere
Līga Rone
Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte
Faculty of Public Health and Social Welfare
Keywords: Depresija;trauksme;stress;garīgā veselība;garīgie traucējumi;māsas;māsu palīgi;psihoemocionālā veselība;DASS-42;Depression;Anxiety;Stress;Mental Health;Mental Disorders;Nurses;Nursing Assistants;Psycho-Emotional Health;DASS-42
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Intensīvos darba apstākļos slimnīcās strādājošais medicīnas personāls bieži saskaras ar dažādām stresa un emocionālām situācijām, tāpēc veselības aprūpes nozare tiek uzskatīta par ļoti saspringtu darbu (Kourakos, 2017). Māsu darbs ir atzīts par stresa pilnu nodarbi ar lielu stresa izplatību un ar stresu saistītu izdegšanu. Augsts darba stresa un izdegšanas līmenis medicīnas personālam var izraisīt uzvedības veselības problēmas un psihisku saslimstību, tostarp bezmiegu, trauksmi, depresiju (Huang, Wu,Ho& Wang, 2018). Depresija, trauksme, stress ir saistīti ar smagām sekām un tāpēc ietekmē ne tikai dzīves kvalitāti un cilvēka sociālo darbību, bet pat veicina sociālo problēmu un ekonomisko zaudējumu pieaugumu (Tsaras, Papathanasiou, Vus, Panagiotopoulou, Katsou, Kelesi&Fradelos, 2018). Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot depresijas, trauksmes un stresa rādītājus praktizējošām māsām, māsu palīgiem pašvaldības slimnīcā. Pētījuma uzdevumi: noskaidrot depresijas, trauksmes, stresa rādītājus praktizējošām māsām un māsu palīgiem, salīdzināt depresijas, trauksmes, stresa rādītājus dienā strādājošām māsām, māsu palīgiem ar diennaktī strādājošām māsām, māsu palīgiem, salīdzināt depresijas, trauksmes, stresa rādītājus strādājošām māsām, māsu palīgiem atkarībā no māsu darba stāža, vecuma un nodaļas profila, salīdzināt depresijas, trauksmes, stresa rādītājus strādājošām māsām ar strādājošiem māsu palīgiem. Lai sasniegtu pētījuma mērķi un izpildītu pētījuma uzdevumus, kā pētījuma instruments izmantots sociāldemogrāfisko jautājumu aptaujas anketa un RSU Psiholoģijas laboratorijas reģistrētā aptauja/tests “Atjaunotā aptauja DASS (Lovibond & Lovibond, 1995a, adaptāciju latviešu valodā veica Ozoliņa, Mārtinsone, Perepjolkina, b.g.)” Depresijas, trauksmes un stresa aptauja (tupmāk – atjaunotā aptauja DASS). Pētījumā novērots, ka 60 % māsu un 60 % māsu palīgiem ir augsti depresijas rādītāji, ka 47 % māsām un 56 % māsu palīgiem ir augsti trauksmes rādītāji un ka 39 % māsām un 44 % māsu palīgiem ir augsti stresa rādītāji. Bakalaura darbs ir sagatavots latviešu valodā uz 46 lapām ar pielikumu uz 18 lapām. Tas sastāv no ievada uz 3 lapām, teorētiskās daļas uz 17 lapām, praktiskās daļas uz 13 lapām un secinājumiem uz 1 lapas. Bakalaura darbā ir 3 tabulas, 32 attēli, izmantoti 61 literatūras avoti.
In intensive work conditions, medical staff working in hospitals often face various stressful and emotional situations, so the healthcare industry is considered to be very stressful at work (Kourakos, 2017). Nursing is recognized as a stressful activity with a high prevalence of stress and stress-related burnout. High levels of work stress and burnout for medical staff can lead to behavioral health problems and mental illness, including insomnia, anxiety, depression (Huang, Wu, Ho & Wang, 2018). Depression, anxiety, stress are associated with severe consequences and therefore not only affect the quality of life and human social activity, but even contribute to the increase of social problems and economic losses (Tsaras, Papathanasiou, Vus, Panagiotopoulou, Katsu, Kelesi & Fradelos, 2018). The aim of the bachelor's thesis is to find out the indicators of depression, anxiety and stress for practicing nurses, nursing assistants in a municipal hospital. Research tasks:to find out the indicators of depression, anxiety, stress for practicing nurses and nursing assistants, to compare depression, anxiety, stress indicators for day nurses, nursing assistants with day nurses, nursing assistants, to compare depression, anxiety, stress indicators for working nurses, nursing assistants depending on the nursing experience, age and department profile, compare depression, anxiety, stress rates for working nurses with working nursing assistants. In order to achieve the aim of the research and fulfill the research tasks, the questionnaire of socio-demographic issues and the survey / test registered by RSU Psychology Laboratory “Renewed survey DASS (Lovibond & Lovibond, 1995a, adaptation in Latvian by Ozoliņa, Martinsone, Perepjolkina, bg)” were used as research tools. , anxiety and stress survey (hereinafter - the updated DASS survey). The research found that 60 % of nurses and 60 % of nursing assistants had high indicator of depression, 47 % of nurses and 56 % of nursing assistants had high indicator of anxiety, and 39 % of nurses and 44 % of nursing assistants had high indicator of stress. The bachelor's thesis is prepared in Latvian on 46pages with an appendix on 18 pages. It consists of an introduction on 3 pages, theoretical parts on 17 pages, practical parts on 13pages and conclusions on 1 page. The bachelor's thesis has 3 tables, 32 figures, 61 literature sources are used.
Description: Māszinības (ar specializāciju Garīgās veselības aprūpes māsa)
Nursing Studies
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Bakalaura darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.