Kompleksas fizioterapijas intervences efektivitāte ar spēli saistīto muskuloskeletālo traucējumu mazināšanā stīgu instrumentu mūziķiem

Abstract

Pētījuma nosaukums: Kompleksas fizioterapijas intervences efektivitāte ar spēli saistīto muskuloskeletālo traucējumu mazināšanā stīgu instrumentu mūziķiem. Pētījuma mērķis: Izpētīt kompleksas fizioterapijas intervences efektivitāti ar spēli saistīto muskuloskeletālo traucējumu mazināšanai stīgu instrumentu mūziķiem. Pētījuma metodes: Pētījumu grupu sastādīja divdesmit jaunie mūziķi (n=20), bez dzimuma ierobežojuma (18 sievietes un 2 vīrieši), vecuma posmā no 18 līdz 25 gadiem, kuri spēlē augšējo stīgu instrumentu, piekrīt dalībai pētījumā un kuriem nevārēja piemērot nevienu no izslēgšanas kritērijiem. Dalībnieki tika sadalīti kontroles un intervences grupās pēc nejaušības principa. Pētījuma sākumā tika iegūti vispārējie dati par dalībniekiem un pielietoti novērtēšanas instrumenti – ar spēli saistīto muskuloskeletālo traucējumu izteiktība, biežums, lokalizācija un kā sekundārs mērījums - trauksmes simptomu skrīnings, pielietojot paš-vērtējuma anketu GAD–7. Intervences metodika sastāvēja no izglītojošās intervences, ko saņēma visi dalībnieki. Pētījuma grupas dalībnieki papildus piedalījās 12 tiešsaistes fizioterapijas grupas nodarbībās, kas tika organizētas divas reizes nedēļā, 45-60 min, sešas nedēļas. Pēc sešām nedēļām dalībnieki tika novērtēti atkārtoti un tika iegūti dati par ieteikumu (rekomendāciju) izpildi. Rezultāti tika apkopoti, analizēti un salīdzināti vienas grupas ietvaros un starp abām grupām, pielietojot aprakstošās un salīdzinošās matemātiskās statistikas metodes. Pētījuma rezultāti un secinājumi: Pēc pielietotas kompleksas fizioterapijas intervences pētītajiem mūziķiem statistiski nozīmīgi samazinājas ar spēli saistītas muskuloskeletālas traucējumu izpausmes un trauksmes simptomi, kas ļauj secināt, ka šo intervenci būtu lietderīgi iekļaut augšējo stīgu mūziķu ikdienā un veikt tālāko izpēti, lai analizētu ilgtermiņa rezultātus. Tomēr tikai izglītojošā intervence ir nepietiekoša, lai mūziķi ikdienā ieviestu un regulāri lietotu rekomendētos veselību veicinošos ieteikumus, kas norāda uz nepieciešamību iekļaut regulāru pārraudzību un iesaisti veicinošas stratēģijas. Netika konstatēts viennozīmīgs kompleksas intervences efektivitātes pārākums, salīdzinot ar izglītojošās intervences pielietojumu, kas bija skaidrojams ar mazo dalībnieku skaitu un augsto datu izkliedi.

The title: The effectiveness of complex physiotherapy intervention to reduce performance–related musculoskeletal disorders in string musicians. The aim of study: To evaluate the effect of a complex physiotherapy intervention on performance–related musculoskeletal disorders (PRMDs) of string musicians. Study methods: Twenty upper string musicians (n=20) without sex limit aged between 18 and 25 whom any of exclusion criteria was not applicable were recruited. The participants were randomized in control group or intervention group. All participants were informed of the purpose and procedures of the study, and written informed consent was obtained before data collection. Outcome measures were the frequency and severity, and localization sites of PRMDs present over the previous week. As well anxiety symptoms over the last two weeks were screened by GAD-7. Data were obtained twice - before and immediately after the intervention. An education intervention was developed and applied to both groups. A 6-week physiotherapy online group sessions’ program (12 sessions each 45-60 minutes long) was developed and applied only to the intervention group in addition to the education intervention. Data regarding adherence to the recommendations also were collected. Data were analyzed using methods of mathematical statistics such as descriptive statistics, in-group (pre-post) and between group analysis. Study results and conclusions: Significant (p<0,05) reduction in the frequency and severity, and involved sites of PRMDs were confirmed in participants who received both the educational and online physiotherapy program (the intervention group). In turn participants who received only education intervention (the control group) didn’t approved such reduction. Alongside reduction (p<0,05) of anxiety was detected in the interventional group on the contrary to the control group. The developed complex intervention could be reasonable to include in upper string musicians' everyday life; besides, it might be worthwhile to continue the given study to assess the long-term results. No significant difference between groups in either measurement was assured, but overall results points on influence of small sample size and large data variance as main limitation of this study to prove superiority of the complex physiotherapy intervention on single educational intervention.