Slodzes urīna nesaturēšana sportistēm

Abstract

Aktualitāte: Katra ceturtā sieviete pasaulē saskarās ar urīna nesaturēšanu jeb nekontrolētu urīna noplūdi, kam ir negatīva ietekme uz sievietes labklājību un dzīves kvalitāti. Lielākoties urīna nesaturēšanu piedzīvo sievietes pēc dzemdībām vai post-menopauzes laikā, taču jaunākie pētījumi norāda, ka arī jaunas nedzemdējušas sportistes, kas nodarbojas ar augstas intensitātes sporta veidiem, sastopas ar urīna nesaturēšanu. Vairākos pētījumos tiek uzsvērts, ka bieža lekšana un liela intra-abdominālā spiediena veidošanās negatīvi ietekmē iegurņa pamatnes muskulatūru, kuras disfunkcija ir viens no slodzes urīna nesaturēšanas cēloņiem. Pētnieki norāda, ka šī problēma ir par zemu vērtēta gan veselības profesionāļu, gan pašu atlētu vidū, kā rezultātā slodzes urīna nesaturēšana sportistēm ir nepietiekami diagnosticēta un nepietiekami ārstēta. Mērķis: Izvērtēt slodzes urīna nesaturēšanas sastopamību volejbola, basketbola un handbola spēlētājām Latvijā. Metodes: Pētījumā piedalījās 92 sievietes vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas nodarbojas ar volejbolu, basketbolu vai handbolu vismaz 2 gadus un saprot latviešu valodu. Izslēgšanas kritēriji: bijusi grūtniecība un/vai dzemdības, nodarbojas ar citu sporta veidu. Pētījuma datu iegūšanai tika izmantota International Consultation on Incontinence Questionnaire-Urinary Incontinence Short Form anketa, kas pētījuma ietvaros tika validēta latviešu valodā. Rezultāti: No respondentēm 27,2% sportistu bija urīna nesaturēšana (37,5% volejbola spēlētāju, 20% basketbola spēlētāju un 23,3% handbola spēlētāju, p=0,330). Visas respondentes ar urīna nesaturēšanu (n=25) atzīmēja vismaz vienu no slodzes urīna nesaturēšanas epizodēm - “noplūde, kad esat fiziski aktīvs/vingrojat” (n=24) un “noplūde, kad šķaudāt, klepojat vai smejaties” (n=15). Vidējais ICIQ-UI SF rezultāts bija 6,92 ± 1,82 punkti (volejbola spēlētājām bija 6 ± 1,71 punkti, basketbola spēlētājām bija 8,33 ± 1,03 punkti, handbola spēlētājām 7,29 ± 1,80 punkti, p=0,026). Secinājumi: Katra ceturtā volejbola, basketbola un handbola spēlētāja Latvijā vecumā no 18 līdz 29 gadiem saskarās ar slodzes urīna nesaturēšanu. Basketbola spēlētājām ir lielāka slodzes urīna nesaturēšanas simptomātika un ietekme salīdzinot ar handbola un volejbola spēlētājām. Jo ilgāk jaunās sievietes nodarbojas ar volejbolu, basketbolu vai handbolu, jo palielinās iespējamība lielākai slodzes urīna nesaturēšanas simptomātikai un ietekmei.

Introduction: One in four women in the world experiences urinary incontinence, known as uncontrolled leakage of urine, which has a negative impact on a woman's well-being and quality of life. Mostly urinary incontinence is experienced by women after childbirth or during the postmenopausal period, but recent studies indicate that young nulliparous athletes who engage in high-intensity sports also experience urinary incontinence. Several studies have shown that frequent jumping and the development of high intra-abdominal pressure negatively affect the pelvic floor muscles, which dysfunction is one of the causes of stress urinary incontinence. Researchers point out that this problem is underestimated among both health professionals and athletes themselves, resulting in underdiagnosed and insufficiently treated stress urinary incontinence among athletes. Objective: To estimate the prevalence of stress urinary incontinence for volleyball, basketball and handball players in Latvia. Methods: This study included 92 women aged 18 to 29 who have been engaging in volleyball, basketball or handball for at least 2 years and understand the Latvian language. Exclusion criteria: have been pregnant and / or had childbirth, are engaged in another sport. To obtain the study data The International Consultation on Incontinence Questionnaire-Urinary Incontinence Short Form questionnaire was used, which was validated in Latvian language within the study. Results: Of the respondents, 27.2% of athletes had urinary incontinence (37.5% of volleyball players, 20% of basketball players and 23.3% of handball players, p = 0.330). All respondents with urinary incontinence (n = 25) reported at least one of the episodes of stress urinary incontinence - “leaks when you are physically active/exercising” (n = 24) and “leaks when you cough, sneeze or laugh” (n = 15). The mean ICIQ-UI SF score was 6.92 ± 1.82 points (volleyball players had 6 ± 1.71 points, basketball players had 8.33 ± 1.03 points, handball players had 7.29 ± 1.80 points, p = 0.026). Conclusions: Every fourth volleyball, basketball and handball female athlete in Latvia aged 18 to 29 suffers from stress urinary incontinence. Basketball players have more symptoms and negative impact of stress urinary incontinence than handball and volleyball players. The longer young women play volleyball, basketball or handball, the greater the likelihood of greater symptoms and impact of stress urinary incontinence.