Psiholoģiskās labklājības un kulturālās orientācijas saistība ar bikulturālismu agrīno pieaugušo latīņamerikāņu izlasē Latvijā

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot psiholoģiskās labklājības un kulturālās orientācijas saistību ar bikulturālismu agrīno pieaugušo latīņamerikāņu izlasē Latvijā. Pētījuma teorētiskais modelis tika balstīts uz psiholoģes Kerolas Rifas psiholoģiskās labklājības teoriju (Ryff, 1989), pētnieka Harija Triandisa individuālisma un kolektīvisma dimensijām (Triandis et al., 1995), kas tika balstītas uz Hofstedes kultūras dimensiju modeli (Hofstede, 1980), un pētnieka Džona Berija akulturācijas modeli (Berry, 1980). Latviešu kultūra uzrāda augstus individuālisma rādītājus, bet latīņamerikāņu – augtus kolektīvisma rādītājus. Zinātniskajā literatūrā tiek minēts, ka imigranti no valstīm ar augstu kolektīvismu, imigrējot uz valstīm ar augstu individuālismu, var novirzīties no savas valsts raksturīgās dimensijas, kas var ietekmēt viņu psiholoģisko labklājību. Papildus tiek minēts, ka cilvēki, kas identificējas ar bikulturālismu, uzrāda augstākus psiholoģiskās labklājības rādītājus. Bakalaura darbā ietvaros tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: 1)Kāda ir psiholoģiskā labklājība bikulturālu agrīno pieaugušo latīņamerikāņu izlasē Latvijā? 2)Kāda ir kulturālā orientācija bikulturālu agrīno pieaugušo latīņamerikāņu izlasē Latvijā? 3)Kāda ir psiholoģiskās labklājības un kulturālās orientācijas saistība ar bikulturālismu agrīno pieaugušo latīņamerikāņu izlasē Latvijā? Pētījumā piedalījās 24 dalībnieki vecumā 18 - 38 gadi (M = 24,8), starp kuriem 13 bija sievietes un 11 - vīrieši, kas identificējas ar latviešu un latīņamerikāņu kultūrām (N = 24). Pētījuma ietvaros tika izveidota apakšizlase ar 17 dalībniekiem (n = 17), kas norādīja savu akulturācijas veidu integrāciju. Tika lūgts profesionāls ekspertu viedoklis bikulturālisma aprobācijai pētījuma nolūkos, kā arī tika izmantota psiholoģiskās labklājības skala (Psychological Wellbeing Scale, Ryff, 1989; adaptāciju latviešu valodā veica Voitkāne & Miezīte, 2001) un horizontālā un vertikālā individuālisma un kolektīvisma skala (The Horizontal & Vertical Individualism & Collectivism scale, Triandis, et al., 1995; adaptāciju latviešu valodā veica Vaivars, 2002). Iegūtie rezultāti norādīja uz augstākiem psiholoģiskās labklājības rezultātiem, kā arī augstākiem un savstarpēji līdzīgiem individuālisma un kolektīvisma rādītājiem apakšizlasē. Netika iegūtas saistības starp psiholoģisko labklājību un kulturālo orientāciju ar bikulturālismu pētījuma apakšizlasē. Iegūtos rezultātus varētu skaidrot ar bikulturālo latīņamerikāņu spēcīgo identificēšanos gan latviešu, gan latīņu kultūrā. Šāda veida pētījums Latvijā ir pirmo reizi veikts, tādēļ iegūtie rezultāti sniedz nozīmīgu devumu Latvijas kontekstā starpkultūru psiholoģijas nozarē, kā arī turpmākiem starpkultūru psiholoģijas pētījumiem. Atslēgvārdi: Psiholoģiskā labklājība, kulturālā orientācija, bikulturālisms, imigranti, latīņamerikāņi, agrīnie pieaugušie.

The Bachelor's Thesis aimed to find out the relationship between psychological well-being and cultural orientation with biculturalism in a sample of young Latin American adults in Latvia. The theoretical model of the study was based on psychologist Carol Riff's psychological well-being theory (Ryff, 1989), Professor Harry Triandis' individualism and collectivism dimensions (Triandis et al., 1995), which were based on Hofstede's model of cultural dimensions (Hofstede, 1980), and psychologist John Berry's acculturation model (Berry, 1980). Latvian culture scores high in individualism, but Latin American culture - high in collectivism. The scientific literature suggests that immigrants from countries with high collectivism may deviate from their country-specific dimension, which may affect their psychological well-being. It is mentioned that people who identify with biculturalism show higher rates of psychological well-being than those who identify with any other form of acculturation. Three research questions were raised: 1) What is the psychological well-being in a sample of young Latin American adults in Latvia? 2) What is the cultural orientation in a sample of young Latin American adults in Latvia? 3) What is the relationship between psychological well-being and cultural orientation with biculturalism in a sample of young Latin American adults in Latvia? 24 participants took part in the study (54,17% women), aged 18 to 38 (M = 24,8), who identify with Latvian and Latin American cultures (N = 24). A sub-sample was created with 17 participants (n = 17), who identified with integration among the acculturation types. Professional expert advice was taken into account for biculturalism concept approbation for research purposes, as well as the Psychological Wellbeing Scale (Ryff, 1989; adaptation in Latvian by Voitkāne & Miezīte, 2001) and the Horizontal & Vertical Individualism & Collectivism scale (Triandis, et al., 1995; adaptation in Latvian was performed by Vaivars, 2002). The obtained results indicated higher results of psychological well-being, as well as higher and mutually similar results of individualism and collectivism in the sample of bicultural Latin Americans in Latvia. No association was found between psychological well-being and cultural orientation with biculturalism in the sample of young Latin American adults in Latvia. The obtained results could be explained by the strong identification with both Latin American and Latvian culture among the participants. This type of research has been conducted in Latvia for the first time, therefore the obtained results make a significant contribution to the Latvian context in the field of cross-cultural psychology, as well as to further research in cross-cultural psychology. Keywords: Psychological well-being, cultural orientation, biculturalism, immigrants, Latin Americans, young adults.