Stresa pārvarēšanas stratēģijas un uztvertais stress pieaugušajiem COVID-19 pandēmijas laikā.

Abstract

Dotā darba mērķis bija izpētīt, uztvertā stresa rādītājus un stresa pārvarēšanas stratēģijas COVID-19 pandēmijas laikā pieaugušajiem, un šo mainīgo saistības izlasē. Mainīgo un instrumentu izvēle balstās uz Sūzanas Folkman (Susan Folkman) un Ričarda Lazarus (Richard S. Lazarus) stresa transakciju teoriju un Čārlza Karvera (Charles S. Carver) aptaujā piedāvātām pārvarēšanas stratēģijām. Pētījumā tika izmantoti starptautiskā pētījuma sekundāri dati, kas ievākti 2020.gada pirmajā pusē, un no kuriem atlasīti 1278 Latvijā dzīvojoši respondenti vecumā no 18 līdz 78 gadiem(M = 40,59, SD = 12,926), no tiem 1132 (89 %) sievietes. Tika izmantoti dati, kas iegūti izmantojot sociodemogrāfisko aptauju, Uztvertā stresa 10-pantu skalu (Perceived stress scale, PSS, Cohen, 1988) un Problēmsituāciju pārvarēšanas stratēģiju īso aptauju (The Brief Coping Orientation for Problem Experiences Inventory, Brief COPE, Carver, 1997). Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka vairākums Latvijas pieaugušo izlasē izjuta vidēji augstu uztverto stresu sakarā ar COVID-19 pandēmiju 2020. gada pirmajā pusē. Iegūtie dati norāda uz to, ka pamatā izlasē kopumā biežāk tiek izmantotas adaptīvas pārvarēšanas stratēģijas. Kā arī iegūtie rezultāti sniedz norādes par potenciāli ievainojamām grupām, kurām, iespējams, būtu vērtīgi piedāvāt papildus psiholoģisko atbalstu un pilnveidot adaptīvākas pārvarēšanas stratēģijas. Nobeigumā tiek rosināts piedāvāt papildus psiholoģisko atbalstu cilvēkiem, kas zaudējuši darbu dēļ COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem, jauniem vīriešiem un cilvēkiem bez bērniem. Kā arī izteikti ieteikumi iespējamiem nākotnes pētījumiem, piemēram, pievērst uzmanību bērnu esamībai respondentiem populācijas izlasēs pētījumos par pārvarēšanas stratēģijām.

The purpose of this study was to investigate the indicators of perceived stress and the coping strategies during the COVID-19 pandemic in adults, and the relationships of these variables in community sample. The choice of variables and instruments is based on transactional stress theory by Susan Folkman and Richard S. Lazarus and the coping strategies proposed in the Charles S. Carver survey. Current study used secondary data from an international survey, collected in the first half of 2020, from which 1278 respondents living in Latvia, aged 18 to 78 (M = 40.59, SD = 12.926) were selected. 1132 (89 %) of the sample were women. Data from the sociodemographic survey, the Perceived Stress Scale (PSS, Cohen, 1988) and the Brief Coping Orientation for Problem Experiences Inventory (Brief COPE, Carver, 1997) were used. The obtained results allow to conclude that the majority of Latvian adults in this sample felt moderate perceived stress due to the COVID-19 pandemic in the first half of 2020. The data obtained indicate that adaptive coping strategies are more often used in the sample as a whole. The results also provide guidance on potentially vulnerable groups for whom it might be worthwhile to offer additional psychological support and assist in developing more adaptive coping strategies. Finally, it is suggested that additional psychological support be offered to people who have lost their jobs due to the constraints of the COVID-19 pandemic, young men and people without children. As well as future recommendations for possible future coping research are proposed, such as paying attention to the presence of children in respondents of community samples.