Vecāka un pirmsskolas vecuma bērna attiecības un to saistība ar sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem, un vecāka komunikācijas pašnovērtējumu

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt bērna-vecāka attiecības un to saistību ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, un vecāka komunikācijas ar bērnu pašnovērtējumu. Kā arī veikt Bērna-vecāka attiecību skalas īsās formas adaptācijas pirmo posmu latviešu valodā. Pētījums balstās uz Piesaistes stilu, Audzināšanas stilu un komunikācijas teorijām. Pētījumā piedalījās 189 latviski runājoši respondenti, vecumā no 21 līdz 58 gadiem (M = 33,56, SD = 5,8 gadi), 72,5 % sieviešu. Ar bērniem vecumā 3 līdz 7 gadi (M = 4,76, SD = 1,3 gadi), 54 % zēnu. Izslēgšanas kritērijs – bērna vecums neatbilst pētījuma prasībām. Pētījuma instrumentāriju veido: sociāldemogrāfiskā anketa; Bērna-vecāka attiecību skalas īsā forma (Child-parent relationship scale short form; CPRS-SF, Pianta, 2011; adaptācijas latviešu valodā pirmais posms tika veikts šī darba ietvaros); papildus jautājumi, lai noskaidrotu vecāka komunikācijas ar bērnu pašnovērtējumu. Dati tika ievākti tiešsaistē, izmantojot pašnovērtējuma instrumentāriju. Bērna-vecāka attiecību skalas īsās formas adaptācijas pirmā posma latviešu valodā psihometriskie rādītāji ir atbilstoši. Rezultāti norāda uz to, ka pastāv vājas negatīvas un vājas pozitīvas saistības starp bērna-vecāka attiecībām un vecāka komunikācijas ar bērnu pašnovērtējumu. Respondentu komunikācijas pašnovērtējuma rezultāti ir augsti, pastāv vājas negatīvas un vājas pozitīvas saistības starp komunikācijas jautājumiem un sociāldemogrāfiskajiem faktoriem. Kopumā var secināt, ka bērna-vecāka attiecībās ar augstāku tuvības līmeni ir arī labāka bērna-vecāka komunikācija, vecākam ir vieglāk sarunā panākt vēlamo un jāizmanto mazāk aizliegumu. Respondenti snieguši augstu komunikācijas ar bērnu pašnovērtējumu un norādījuši uz to, ka kopumā ir apmierināti ar komunikācijas saturu un komunikācijai veltīto laiku. Tēvi norādījuši, ka retāk runā par savām un bērna emocijām un jūtām, kā arī retāk iedrošina bērnu runāt par dažādām tēmām, nekā mātes. Pētījuma rezultāti sniedz ieguldījumu zinātniskajā literatūrā, kā arī Bērna-vecāka attiecību skalas īsās formas adaptācijā Latvijas kultūrvidē. Pētījums sniedz ieguldījumu ar komunikāciju saistīto faktoru izpētē projektā, kura mērķis ir izstrādāt Vecāku-bērna komunikācijas analīzes rīku vecāku atbalstam.

The aim of the study was to investigate the child-parent relationship and its relationship with socio-demographic factors, and the parent’s communication with child self-assessment. As well as to perform the first stage of the adaptation of the Child-Parent Relations Scale short form in latvian. The research is based on theories of attachment style, parenting style and communication. The study involved 189 latvian-speaking respondents, aged 21 to 58 years (M = 33,56, SD = 5,8 years), 72,5 % women. With children aged 3 to 7 years (M = 4,76, SD = 1,3 years), 54 % boys. Exclusion criterion – the age of the child does not meet the requirements of the study. The research tools consist of: socio-demographic questionnaire; short form of the Child-parent relationship scale (CPRS-SF, Pianta, 2011; first stage of adaptation in latvian was performed within the framework of this work); additional questions to find out the parent’s communication with the child self-assessment. Data were collected online using self-assessment tools. The psychometric indicators of the first stage of the adaptation of the short-form scale of the Child-parent relationship in latvian are appropriate. The results indicate that there is a weak negative and weak positive correlation between the child-parent relationship and the parent’s communication with the child self-esteem. Respondents communication self-assessment results are high, there are weak negative and weak positive correlations between communication questions and socio-demographic factors. In general, it can be concluded that in a child-parent relationship with a higher level of closeness, there is also better child-parent communication, it is easier for the parent to achieve what is desired in the conversation and less prohibition should be used. Respondents gave a high self-esteem of communication with children and indicated that they were generally satisfied with the content of communication and time spent on communication. Fathers have indicated that they talk less about their own and the child’s emotions and feelings, and less often encourage the child to talk about different topics than mothers. The results of the research contribute to the scientific literature, as well as to the adaptation of the short form of the Child-Parent Relationship Scale in the latvian cultural environment. The study contributes to the study of communication-related factors in a project aimed at developing a parent-child communication analysis tool to support parents.