Emocionālā reakcijas laika saistība ar COVID-19 semantiski saistītiem vārdiem un ekstraversiju.

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot emocionālā reakcijas laika saistību ar COVID-19 semantiski saistītiem vārdiem un ekstraversiju. Pētījumā tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi – noskaidrot, kādi ir Emociju Strūpa rīka psihometriskie rādītāji, vai pastāv saistība starp emocionālās reakcijas laiku un ekstraversiju un vai pastāv atšķirība reakcijas laikā un kļūdu skaitā starp neitrāliem un COVID-19 saistītajiem stimulvārdiem. Pētījums tika veikts divos posmos. Pirmā posma mērķis bija izveidot Emociju Strūpa rīka stimulmateriālu, kas piemērots Latvijas izlasei. Šajā posmā piedalījās 166 dalībnieki (17% vīrieši), vecumā no 18 līdz 56 gadiem (M = 23). Datu ievākšanai tika izmantota anketa un tie tika ievākti caur Facebook platformu. Otrā pētījuma posma mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistības starp emocionālās reakcijas laiku un ekstraversiju, kā arī pārbaudīt vai pastāv atšķirība reakcijas laikā un kļūdu skaitā starp neitrāliem un COVID-19 saistītajiem stimulvārdiem. Šajā posmā piedalījās 91 respondents - 59 sievietes, 32 vīrieši (35,2 % vīrieši), 18 – 68 gadiem (M = 33,5). Datu analīzes ceļā, tika izslēgti 38 pētījuma dalībnieki un tika apstrādāti 53 respondentu dati. Šī posma ietvaros tika izmantota demogrāfiskā anketa, Latvijas Personības aptauja (LPA-v3; Perepjolkina un Reņģe, 2013) un Emociju Strūpa rīks (Nagle, 2020). Visi instrumenti tika apkopoti PsychoPy programmā un sinhronizēti ar Pavlovia. Dati tika ievākti caur Facebook platformu. Pētījuma rezultāti uzrādīja augstu Kronbaha alfa koeficientu Emociju Strūpa kopējā skalā (α = 0,88), kā arī diskriminācijas indeksi apakšskalām iekļāvās diapazonā no 0,43 – 0,72. Vidējie reakcijas laiki uz emocionālajiem stimuliem pārsvarā uzrādījās lielāki nekā uz neitrālajiem stimuliem. Netika atklāta statistiski nozīmīga korelācija starp emocionālās reakcijas laiku un ekstraversiju. Pārbaudot atšķirības starp mainīgajiem, parādījās nozīmīgas atšķirības starp reakcijas laiku uz emocionālu un neitrālu stimulu (p < 0,05). Ņemot vērā Emociju Strūpa rīka psihometriskos rādītājus, var secināt, ka visi panti attiecas uz mērāmo pazīmi. Emocionālās reakcijas laikam nav saistības ar ekstraversiju, taču reakcijas laiks uz emocionāli piesātinātajiem stimulvārdiem ir garāks, nekā uz neitrālajiem. Turpmāk vajadzētu pievērst uzmanību tam, ka šī COVID-19 pandēmijas situācija rada negatīvas emocijas, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas. Līdz ar to praksē būtu jāņem vērā pētījumā iegūtie rezultāti un jāsniedz psiholoģisks atbalsts cilvēkiem, kuru kognitīvās spējas izteikti samazinās šo pandēmijas apstākļu radīto emociju dēļ.

The aim of this study was to clarify the relationship of emotional response time to COVID-19 semantically related words and extraversion. The study raised three research questions - determine the internal coherence and psychometric indicators of the Emotion Stroop task, whether there is a relationship between emotional response time and extraversion, and whether there is a difference in response time and and the number of mistakes between neutral and COVID-19-related stimulwords. The study was conducted in two stages. The aim of the first stage was to create an Emotional Stroop task that could be applied to the Latvian population. At this stage, 166 participants (17% of men) participated, aged 18 to 56 (M = 23). A questionnaire was used to collect data through Facebook. The aim of the second stage of the study was to find out whether there was a relationship between emotional response time and extraversion, and to check whether there was a difference in response time and the number of mistakes between neutral and COVID-19 associated stimulwords. 91 respondents participated: 59 women, 32 men (35,2% men), 18-68 years (M = 33,5). 38 participants in this part of the study were excluded. The demographic questionnaire, the Latvian Personality Survey (LPA-v 3; Perepjolkina and Reak, 2013) and the Emotions Stroop task (Nagle, 2020) were used. All instruments were collected in the PsychoPy programme and synchronized with Pavlovia. The data was collected through Facebook. The results of the study showed a high Cronbach's alpha coefficient on the Emotional Stroop task total scale (α = 0.88), as well as the discrimination indexes for the subscales within the range from 0,43 to 0,72. The average response times on emotional stimuli were mostly higher than on neutral stimuli. There was no statistically significant correlation between emotional response time and extraversion. There were significant differences between the response time to the emotional and neutral stimuli (p <0.05). The Emotional Stroop task psychometric properties indicate that all articles refer to the measurable feature. The time of emotional response is not related to extraversion, but the response time to emotionally saturated stimulus words is longer than to neutral ones. In the future, it should be noted that the COVID-19 pandemic causes negative emotions that affect a person's cognitive abilities. The results of the study should be taken into account in practice and psychological support should be provided to people whose cognitive abilities are significantly reduced due to the emotions caused by these pandemic conditions.