Pašsajūtas izmaiņas pacientiem ar veģetatīvo distoniju pēc muguras masāžas kursa

Abstract

Kvalifikācijas darba tēma: „Pašsajūtas izmaiņas pacientiem ar veģetatīvo distoniju pēc muguras masāžas kursa”, darba autors Tatjana Rjabikina. Veģetatīvā distonija (VD) jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija (SVD), kā to sauc medicīniski, nav moderna diagnoze. Šie traucējumi bijuši vienmēr, tikai agrāk ļaudis tos sauca citos vārdos (kardioneiroze, neirocirkulatora astēnija, kuņģa neiroze) un neapzinājās to patieso būtību. Šādas nervu sistēmas darbības traucējumi Eiropā ir izplatīti ~ 10–14% iedzīvotāju (Rancāns, 2018). Veģetatīvā distonija ir sindroms, kas raksturīgs lielākai slimību grupai un somatoformās veģetatīvās disfunkcijas gadījumā. Piemēram, viena no izplatītākajām formām ir sirds un asinsvadu patoloģija, kuras sastopamība pieaugušo iedzīvotāju vidū ir 30%. Saskaņā ar statistiku, sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumi visbiežāk skar sievietes. Masāža un fizioterapijas procedūras palīdz palielināt kompleksās ārstēšanas efektivitāti pacientiem ar VD (Гизитдинова, 2014). Pie tāda organisma dažādu funkciju kompleksa traucējuma, izraisīta ar SVD (somatoforma veģetatīvā disfunkcija), viens no veselības uzturēšanas metodēm ir regulāra masāža un pašmasāža, kuru apgūt būs lietderīgi katram cilvēkam, kuram ir diagnosticēta SVD (Seifert, et al., 2018). Pētījuma mērķis: Noskaidrot pašsajūtas izmaiņas pacientiem ar veģetatīvo distoniju pēc muguras masāžas kursa. Teorētiskā daļa sastāv no diviem punktiem: Veģetatīvā distonija– etioloģija, simptomi; Masāžās teorētiskie aspekti; Pētnieciskā daļa iekļauj sevī pētījuma metodoloģiju, rezultātus un secinājumus. Pētījuma instrumenti: pētniecības darbu datu vākšanai ir divas identiskas darba autora izstrādātas anketas un asinsspiediena mērījuma protokols. Respondenti bija pacienti ar veģetatīvās distonijas sindromu, kuriem tika veikta muguras masāža, kopskaitā 10 respondentu. Secinājumi: Darba autores hipotēze daļēji apstiprināta, izejot ārstnieciskās muguras masāžas kursu, pacientiem ar veģetatīvo distoniju daļēji samazinājās simptomi, uzlabojās pašsajūta un dzīves kvalitāte. Atslēgas vārdi: masāža, ārstnieciskā masāža, klasiskā masāža, somatoforma veģetatīvā disfunkcija, veģetatīvā distonija, centrālā nervu sistēma.

Subject of the qualification work: “Wellbeing changes in patients with vegetative dystonia after a course of back massage”, by Tatjana Rjabikina. Vegetative dystonia (VD) or somatoform vegetative dysfunction (SVD), as it is medically called, is not a modern diagnosis. These disorders have always existed, however, in the past people called them by other names (cardione neurosis, neurocirculatory asthenia, gastric neurosis) without realizing their true nature. Such disorders of the nervous system affect about 10–14% of the population in Europe (Rancāns, 2018). Vegetative dystonia is a syndrome that is characteristic of a larger group of diseases and in the case of somatoform vegetative dysfunction. For example, one form of transmission is cardiovascular pathology, which occurs in 30% of the adult population. According to statistics, cardiovascular disorders are more prevalent in women. Massage and physiotherapy procedures help to improve the effectiveness of combined treatment for patients with VD (Гизитдинова, 2014). In the case of a disorder of the various functions of the body caused by SVD (vegetative dysfunction of the somatoform), one of the health maintenance methods are regular massages and self-massages, which will be useful to master for every person with diagnostic SVD (Seifert, et al., 2018). Aim of the study: To find out the changes in well-being of individuals with vegetative dystonia after a back massage course. The theoretical part consists of two parts: Vegetative dystonia - etiology, symptoms; theoretical aspects of massage; The research part of the study includes the research methodology, results and conclusions. Research tools: For data collection there are two identical questionnaires developed by the author of the research and a blood pressure measurement protocol. Respondents were patients with confirmed arterial hypertension who underwent massage, totaling 10 respondents. Conclusions: The author's hypothesis was partially confirmed that after completing the course of therapeutic back massage, patients with vegetative dystonia partially reduced their symptoms, improved well-being and quality of life. Keywords: massage, therapeutic massage, classical massage, somatoform vegetative dysfunction, vegetative dystonia, central nervous system.