Ar riskantu alkohola lietošanu saistītie ģimenes raksturojošie faktori 15 - 16 gadus vecu skolēnu vidū 2019. gadā

Abstract

Darba tēma: „Ar riskantu alkohola lietošanu saistītie ģimeni raksturojošie faktori 15-16 gadu vecu skolēnu vidū Latvijā 2019. gadā”.

Darba mērķis: Noskaidrot ar riskantu alkohola lietošanu saistītus ģimeni raksturojošus faktorus 15-16 gadu vecu skolēnu vidū Latvijā 2019. gadā.

Aktualitāte: Pusaudžu vecums ir gadi, kad jauniešiem notiek eksperimenti ar lielu alkohola daudzumu. Riskanta alkohola lietošana ir visizplatītākais alkohola lietošanas veids 15-16 gadu vecu pusaudžu vidū. Šī problēma uz doto brīdi skar vairākas Pasaules valstīs, it īpaši riskanta alkohola lietošana ir izplatīta Eiropā, turklāt arī Latvijā. Izplatīta riska faktoru grupa biežām pusaudžu piedzeršanas epizodēm ir psihosociālie un ģimeni raksturojošie faktori, piemēram, ģimenes ienākumu līmenis, vecāku izglītības līmenis, attiecības ar vecākiem, vecāku šķiršanās u.c. Agrīna riskantas alkohola lietošanas riska faktoru identificēšana var būt noderīga, lai mazinātu riskantas alkohola lietošanas izplatību un ar alkoholu lietošanu saistītas sekas jauniešu vidū.

Hipotēze: Riskantas alkohola lietošanas izplatībai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības saistībā ar ģimeni raksturojošiem faktoriem 15-16 gadu vecu jauniešu vidū.

Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums.

Pētījuma metodes: Bakalaura darbam tika izmantota Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) 2019. gada pētījuma datu bāze. Pētījumā piedalījās 171 izglītības iestāde. Pētījumā ietvaros tika aptaujāti skolēni 264 klasēs. Kopējais respondentu skaits ir 2726. Statistiski nozīmīgas riskantas alkohola lietošanas atšķirības tika noteiktas, pielietojot Hī - kvadrāta testu, tās tika uzskatītas par statistiski nozīmīgam, ja p < 0,05.

Secinājumi: Alkohola lietošanā riskantā veidā vairāk iesaistās meitenes nekā zēni. Riskanta alkohola lietošana ir vairāk raksturīga pusaudžiem, kuru vecākiem izglītības līmenis ir zemāks par vidējo. Pusaudži, kuri dzīvo kopā ar abiem bioloģiskajiem vecākiem, visretāk iesaistās alkohola lietošana riskantā veidā. Mātes attieksme pret piedzeršanos un vecāku informētība par pusaudžu laika pavadīšanu brīvdienu vakaros uzrada statistiski nozīmīgas riskantas alkohola lietošanas atšķirības visās grupās. Gan mātes, gan tēva attieksme pret piedzeršanos ietekmēs riskantas alkohola lietošanas izplatību pusaudžu vidū.

Title: The effect of family factors on heavy episodic drinking among 15–16-year-old adolescents in Latvia in 2019.

Aim: To investigate the effect of family factors on heavy episodic drinking among 15–16-year old adolescents in Latvia in 2019.

Background: Adolescence is the time when young people tend to experiment with large amounts of alcohol. Heavy episodic drinking is the most common form of alcohol use among 15-16-year-old adolescents. This problem currently affects several countries around the world, especially high-risk alcohol consumption is widespread in Europe, including Latvia. Common risk factors for binge drinking are psychosocial and family related factors such as family income, parental education level, parent-child relationship satisfaction and family structure. Early identification of risk factors that influence heavy episodic drinking among adolescents can be helpful in reducing its prevalence and reducing the consequences of binge drinking among young people.

Hypothesis: There are statistically significant differences in the prevalence of heavy episodic drinking in relation to family factors among 15–16-year-olds.

Study design: a cross-sectional study.

Study methods: The database“ European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs (ESPAD) 2019” was the primary resource for this bachelor’s thesis. There were 171 educational institutions which participated in the study, surveying students in 264 classes and a total of 2726 respondents. Statistically significant differences were determined using the Chi - square test, those were considered statistically significant if p<0,05.

Conclusions: Girls are more involved in heavy episodic drinking than boys and binge drinking is more common in adolescents whose parents’ educational level is lower than secondary education. Adolescents living with both biological parents are the least likely to engage in heavy episodic drinking. Maternal attitudes towards binge drinking and parental monitoring show statistically significant differences in heavy alcohol use in all groups. Both mother's and father's attitudes towards binge drinking will affect the prevalence of heavy episodic drinking alcohol abuse among adolescents.