Attālinātā darba ietekme uz trauksmes izplatību nodarbināto vidū COVID-19 noteikto ierobežojumu laikā Latvijā.

Abstract

Nosaukums: Attālinātā darba ietekme uz trauksmes izplatību nodarbināto vidū COVID-19 noteikto ierobežojumu laikā Latvijā. Mērķis: Noskaidrot attālinātā darba ietekmi uz trauksmes izplatību, kas bija saistīta ar jauno darba un dzīves vidi, nodarbināto vidū COVID-19 noteikto ierobežojumu laikā. Aktualitāte: Pirmo reizi Eiropas vēsturē gandrīz puse iedzīvotāju uzsāka attālināto darbu COVID-19 pandēmijas dēļ. Lielai daļai nodarbināto šī darba forma bija sveša. Attālinātais darbs ietekmē ne tikai darbinieku fizisko, bet arī garīgo labklājību. Nodarbinātie saskaras ar ergonomiskiem riskiem, grūtībām balansēt darbu un privāto dzīvi, atbilstoša aprīkojuma trūkumu, nepietiekamu darba devēja atbalstu, kas var izraisīt paaugstinātu trauksmi. Bakalaura darba rezultāti palīdz apzināt aspektus, kas ietekmē trauksmes izplatību. Hipotēze: Augstāka trauksmes izplatība ir starp tiem nodarbinātajiem, kuriem mājsaimniecībā ir viens vai vairāki bērni. Neatbilstošs attālinātās darba vietas iekārtojums un aprīkojums palielina trauksmes izplatību nodarbināto vidū. Nepietiekams darba devēja atbalsts palielina trauksmes izplatību attālināti nodarbināto vidū. Metodes: Darbs tika veikts, analizējot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas finansētā projekta “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” nodarbināto aptaujas datus par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz nodarbinātību un darba vidi Latvijā. Tika izmantoti 465 respondentu aptaujas dati, kas sniedza atbildi uz jautājumu: “Vai, strādājot attālināti, izjutāt trauksmi (nemieru), kas bija saistīta ar jauno darba un dzīves vidi?”. Bakalaura darba datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes un slēdzienstatistika, šķērstabulas ar Hī kvadrāta testu, lai noteiktu atšķirības starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo pazīmēm. Statistiskā ticamība tika balstīta pēc būtiskuma (p) vērtības (p<0,05) un pēc 95% ticamības intervāla. Secinājumi: Trauksmes izplatība ir augstāka to nodarbināto vidū, kas attālināto darbu uzsāka tikai pirmās COVID-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un kuriem mājsaimniecībā ir bērni līdz 18 gadu vecumam. Starp nodarbinātajiem, kuriem nav atbilstošs attālinātās darba vietas iekārtojums un aprīkojums, piemēram, galds, datora monitors, krēsls, vai darba vieta nebija pietiekami plaša un ērta, trauksmes izplatība ir augstāka. Darba devējam ir jāizrāda īpaša interese pret nodarbināto, kas strādā attālināti, lai noskaidrotu un nepieciešamības gadījumā viņam nodrošinātu visu vajadzīgo darbam. Īpaši augstāka trauksmes izplatība ir starp tiem nodarbinātajiem, kuriem darba devējs: nenodrošināja datora galdu un krēslu, nenoskaidroja, kādos apstākļos nodarbinātais strādā, nekompensēja izmaksas, piemēram, par internetu, nenodrošināja apmācību, kā samazināt stresu. Saturs: Kopējais darba apjoms ir 49 lappuses, ieskaitot 9 attēlus, 4 tabulas un 2 pielikumus.

Title: Impact of telework on the prevalence of anxiety among employees in Latvia during the restrictions period set by COVID-19. Study aim: Research the impact of telework on the prevalence of anxiety related to the new work and life environment among employees during the restrictions set by COVID-19. Topicality: For the first time in the European history, almost half of the population started teleworking due the COVID-19 pandemic. For many employees, this form of work was unfamiliar. Telework affects not only physical, but also mental well-being. Employees face ergonomic risks, difficulties in balancing work and private life, lack of adequate equipment, insufficient support from the employer, which can lead to increased anxiety. The results of the bachelor's thesis help to identify the aspects that affect the spread of anxiety. Hypothesis: Higher prevalence of anxiety is among those employees who have one or more children in the household. Inadequate remote workplace layout and equipment increases the prevalence of anxiety among employees. Insufficient employer support increases the prevalence of anxiety among teleworkers. Methods: The work was performed by analysing employee survey data on the impact of the COVID-19 pandemic on employment and the working environment in Latvia gathered within the project "Life with COVID-19: Evaluation of overcoming the coronavirus crisis in Latvia and recommendations for societal resilience in the future", funded by the Ministry of Education and Science, Republic of Latvia. Survey data of those 465 respondents were used who answered to question: “Did you feel anxiety related to new work and living environment when working remotely?” were used, for the analysis of the bachelor's thesis data, descriptive statistical methods and conclusion statistics, crosstabs with the Chi-square test were used to determine the differences between the characteristics of the dependent and independent variables. Statistical reliability was based on the significance (p) value (p <0.05) and 95% confidence interval. Conclusions: The prevalence of anxiety is higher among employees who started telework only during an emergency situation and who have children under the age of 18 in the household. Among employees who do not have adequate layout and equipment of the remote workplace, such as a desk, computer monitor, chair, or the workplace isn’t spacious and comfortable enough, the prevalence of anxiety is higher. The employer must show a special interest in the teleworker in order to clarify and, if necessary, provide teleworker with everything needed for the job. The prevalence of anxiety is especially higher among those employees for whom the employer: did not provide a computer desk and chair, did not find out the conditions under which the employee works, did not reimburse costs, for example, for the internet, did not provide training on how to reduce stress. Content: The total thesis amount is 49 pages, including 9 pictures, 4 tabl