Depresijas izplatība un tās saistība ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un alkohola lietošanu pieaugušo populācijā Latvijā.

Abstract

Ievads: Depresija pasaules mērogā ir viens no biežāk sastopamiem psihiskās veselības traucējumiem, kas skar aptuveni 4,4% pasaules iedzīvotāju. PVO prognozē, ka līdz 2030. gadam depresija būs pirmais cēlonis daudziem gadiem nodzīvotiem ar nespēju. Līdz šim Latvijā depresijas izplatība un ar to saistītie riska faktori nav tik dziļi izpētīti vispārējā populācijā. Tādi sociāldemogrāfiskie faktori kā dzimums, vecums, izglītības līmenis, ģimenes stāvoklis, nodarbinātības statuss, kā arī alkohola lietošana bieži tiek izmantoti ārzemju literatūrā kā svarīgie faktori, lai izskaidrotu depresijas izplatības rādītājus. Bakalaura darbs veikts ar mērķi izanalizēt depresijas izplatību un saistību ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un alkohola lietošanu pieaugušo populācijā Latvijā. Metodes: Bakalaura darba izstrādei tika izmantota 2018.gada Veselības ministrijas pētījuma “Par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” datu bāze. Bakalaura darba izstrādei tika izmantoti tikai kvantitatīvie dati ar 4912 (54,2% sievietes) derīgām intervijām par Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Depresijas noteikšanai respondenti tika intervēti, izmantojot PHQ-9 skalu. Datu apstrādei tika izmantota SPSS programma un aprakstošās statistikas metodes – biežuma sadalījums, šķērstabulu analīze ar Hī kvadrāta testu (χ2 tests). Rezultāti tika ziņoti izmantojot 95% ticamības intervālus (TI). Rezultāti: Depresijas izplatība kopumā bija 4,6%. Depresija bija biežāk sastopama 55-64 gadus veciem respondentiem (6,6%), ar pamatizglītību vai zemāku (8,3%), nestabili nodarbinātiem (11,5%) un bezdarbniekiem (11,0%), šķirtiem (8,4%) un atraitņiem (7,5%), un respondentiem ar riskantu alkohola lietošanu (7,5%) un problemātisku alkohola lietošanu (7,1%). Secinājumi: Bakalaura darbā iegūtie rezultāti ir saskaņā ar vairākiem pētījumiem, kur tika pētīta saistība starp sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, alkohola lietošanu un depresijas izplatību. Latvijas precētiem pieaugušajiem no 25-34, 35-44, 45-54 vecuma grupām, ar augstāko izglītības līmeni, ar pastāvīgu darbu un bez kaitīgiem alkohola lietošanas paradumiem depresijas izplatības rādītāji ir viszemākie . Darba struktūras apraksts: Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā 63 lappušu apjomā pēc klasiskas darba struktūras. Darbs ir strukturēts 4 nodaļās: Literatūras apskats; Pētījuma metodes; Rezultāti; Diskusija; un 22 apakšnodaļās. Bakalaura darbs satur 11 attēlus.

Introduction: Depression is one of the most common mental health disorders worldwide, affecting approximately 4,4% of the world's population. The WHO predicts that by 2030 depression will be the first cause of disability adjusted life years. Until now, the prevalence of depression and related risk factors in Latvia are not deeply studied in the general population. Sociodemographic factors such as gender, age, level of education, marital status, employment status, and alcohol use are often used in foreign literature as important factors in explaining the prevalence of depression. The aim of bachelor thesis is to analyze the prevalence of depression and its relationship with sociodemographic factors and alcohol consumption in the adult population in Latvia. Methods: The database of the research from 2018 of the Ministry of Health “On the prevalence of process addiction (gambling, social media, computer game addiction) among the Latvian population and risk factors influencing it” is used for the development of the Bachelor's thesis. Only quantitative data with 4912 (54.2% women) valid interviews of the general Latvian population aged 18 to 64 were used for the development of the bachelor's thesis. To measure depression, respondents were interviewed using the PHQ-9 scale. SPSS program and descriptive statistical methods were used for data processing-frequency distribution, crosstab analysis with Chi-square test (χ2 test). Results were reported using 95% confidence intervals (CI). Results: The point prevalence of depression was 4,6%. Depression was more common in respondents aged 55-64 (6,6%), with primary education or lower (8,3%), in precariously employed (11,5%) and unemployed (11,0%), in divorced (8,4%) and widowed (7,5%) and in respondents with alcohol abuse (7,5%). Conclusions: The results obtained in the bachelor's thesis are consisted with several studies that examined the relationship between sociodemographic factors, alcohol use and the prevalence of depression. Latvian married adults aged 25-34, 35-44, 45-54, with the highest level of education, with permanent work and without harmful alcohol consumption habits, have the lowest rates of depression. Thesis structure description: The bachelor's thesis is written in Latvian in the amount of 63 pages according to the classical thesis structure. The work is structured in 4 chapters: 4 Literature review; Research methodology; Results; Discussion; and 22 subsections. The bachelor's thesis contains 11 pictures.