Mikroklimata ietekme uz biroja darbinieku ādas un gļotādas mitruma līmeni un preventīvo pasākumu efektivitātes novērtējums

Abstract

Nosaukums: Darbavietas ergonomisko risku ietekme uz muskuļu – skeleta sistēmas sāpju izplatību attālinātā darba veicēju vidū COVID-19 noteikto ierobežojumu laikā Latvijā. Mērķis: Noskaidrot darba vides ergonomisko risku ietekmi uz attālinātā darba veicēju muskuļu – skeleta sistēmas sāpju izplatību attālinātā darba veicēju vidū COVID-19 noteikto ierobežojumu laikā. Aktualitāte: Attālināts darbs ir salīdzinoši jauna nodarbinātības forma un stājoties spēkā COVID-19 vīrusa pandēmijas apkarošanas pasākumiem, ir strauji pieaudzis attālināta darba veicēju skaits. Veicot darba pienākumus ergonomiski neatbilstošā darbvietā var attīstīties muskuļu – skeleta sistēmas sāpes, kristies produktivitāte un dzīves kvalitāte. To ņemot vēra, svarīgi, lai politikas veidotāji uzraudzītu darba apstākļus un apzinātu riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nodarbināto veselību. Hipotēze: neatbilstošs attālinātās darba vietas iekārtojums un aprīkojums negatīvi ietekmē muskuļu – skeleta sistēmas sāpju izplatību attālināta darba veicēju vidū. Metodes: bakalaura darba izstrādē un datu analīzē tika izmantoti Rīgas Stradiņa universitātes realizētā projekta “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”, WP2 “Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģikā sociālo pakalpojumu sniegšanā” (VPP-COVID-2020/1-0013) ietvaros izstrādātās un veiktās nodarbināto aptaujas rezultāti. Aptaujā piedalījās 1823 respondenti vecumā no 16 līdz 80 gadiem. Bakalaura darba datu analīzei tiks izmantotas aprakstošās statistikas metodes, Fišera tests (Fisher’s exact test), Pīrsona korelācijas (r2) analīze statistiskās nozīmības un sakarību noteikšanai, Tukey's Hinges metode ergonomisko parametru grupēšanai un šķērstabulas ar Hī kvadrāta testu. Statistiskā ticamība tiks balstīta pēc būtiskuma (p) vērtības (p<0,05) un pēc 95% ticamības intervāla. Secinājumi: nodarbinātie, kuri attālināti sāka strādāt ārkārtējās situācijas laikā, biežāk izjūt sāpes, kas ilgākas par 3 dienām, salīdzinot ar tiem, kas attālināti strādāja jau pirms ārkārtējās situācijas. Tie nodarbinātie, kuri savas attālinātās darba vietas biežāk novērtēja kā ergonomiski piemērotas, retāk ziņo par sāpēm, kas ilgākas par 3 dienām. Novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības starp attālinātā darba veicēju atbildēm par ergonomisko parametru atbilstību attālinātajā darba vietā un sāpju izplatību galvā, sprandā un muguras lejasdaļā. Saturs: bakalaura darbs ir sadalīts 4 nodaļās un 14 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms ir 58 lpp, ieskaitot 2 tabulas, 18 attēlus un 33 literatūras avotus.

Title: The impact of telework ergonomic risks on the prevalence of musculoskeletal pain among employees during the restrictions set due to COVID-19 in Latvia. Objective: To find out the impact of telework ergonomic risks on the prevalence of musculoskeletal pain among teleworkers during the restrictions set due to COVID-19. Topicality: Telework is a relatively new form of employment and the number of teleworkers has risen sharply during the restrictions set due to COVID-19 pandemic. When performing work duties in an ergonomically inappropriate workplace, musculoskeletal pain, lowered productivity and lower quality of life may develop. With this in mind, it is important for policy makers to monitor working conditions and identify risks that may adversely affect teleworkers' health. Hypothesis: inadequate ergonomics of the remote workplace negatively affects the spread of musculoskeletal pain among teleworkers. Methods: bachelor thesis includes the data of the project “Life with COVID-19: Evaluation of overcoming the coronavirus crisis in Latvia and recommendations for societal resilience in the future” (VPP-COVID-2020/1-0013) developed and conducted by Riga Stradiņš University. The total number of respondents is 1823 aged 16 to 80. Descriptive statistical methods include Fisher's exact test, Pearson's correlation (r2) analysis, Tukey's Hinge method for grouping ergonomic parameters and crosstabs with Chi-square test to determine the differences between the characteristics of the dependent and independent variables. The results were considered statistically significant by 95% confidence interval and if the significance level was less than 0.05. Conclusions: employees who started working remotely during restrictions set by COVID-19 are more likely to experience pain lasting more than 3 days compared to those who already worked remotely before restrictions. Employees who rated their remote workplaces more often as ergonomically adequate are less likely to report pain lasting more than 3 days. There are statistically significant differences between the responses of teleworkers regarding the adequacy of ergonomic parameters and the prevalence of pain in the head, neck and lower back. Content: Bachelor's thesis is divided into 4 chapters and 14 sub-chapters. The total thesis amount is 58 pages, including 2 tables, 18 pictures and 33 literature sources. Language: Latvian