Dzīves kvalitātes novērtējums pacientiem pēc laringektomijas ar ievietotu balss protēzi: Sistemātisks pārskats

Abstract

Darba nosaukums: Dzīves kvalitātes novērtējums pacientiem pēc laringektomijas ar ievietotu balss protēzi: Sistemātisks pārskats. Aktualitāte: Pacientiem pēc veiktas totālas laringektomijas zūd iespēja komunicēt verbāli. Tādas rehabilitācijas metodes kā elektrobalsenes izmantošana vai ezofageālas runas apguve spēj atjaunot verbālo komunikāciju, bet būtiski izmaina balss īpašības, kas var pacientam likt justies neērti esot sabiedrībā. Sociālā izolēšanās un atteikšanās no verbālas komunikācijas var nopietni pazemināt dzīves kvalitāti. Balss protēzes ļauj atjaunot runu maksimāli pietuvinot to normālai runai, bet līdz šim nav atrodami kvalitatīvi pētījumu apkopojumi par to, vai un kā balss protēze ietekmē pacientu dzīves kvalitāti, kā arī nav analizēts, cik kvalitatīvi ir esošie pētījumi šajā jomā. Pētījuma mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamos pētījumus par to, kāda dzīves kvalitāte ir pacientiem pēc laringektomijas ar ievietotu balss protēzi. Metodes: Zinātniskās literatūras izpētei izmantotās datubāzes – PubMed, ScienceDirect, EBSCO Host, Cochrane Library, Scopus un BASE. Pētījumu kvalitātes izvērtēšanai izmantota PEDro skala. Tika formulēts pētnieciskais jautājums pēc PICO metodes, formulēti atslēgas vārdi un atlasīti pētījumi datubāzēs. Atlases process atspoguļots PRISMA Flow diagrammā. Visos pētījumos dzīves kvalitāte tika mērīta ar diviem instrumentiem - ar balsi saistītas dzīves kvalitātes novērtēšanas anketa un ierobežojumu, kas radušies balss traucējumu dēļ novērtēšanas anketa. Rezultāti: Pārskatam tika atlasīti pieci pētījumi, kuri analizēti un savā starpā salīdzināti. Apkopojot datus var apgalvot, ka, pacientiem ar ievietotu balss protēzi, ir minimāli ar balsi saistīti ierobežojumi, bet jāņem vērā arī dažādi faktori, kas to ietekmē. Multidisciplinārajai komandai pirms balss protēzes ievietošanas ir jānovērtē - pacienta izglītības līmenis, profesionāļu pieejamība dzīves vietas tuvumā, ar balss protēzi saistītas iespējamās komplikācijas kā arī pacienta vēlmes un iespējas. Secinājumi: Pēc darba autora izvēlētās publikāciju meklēšanas stratēģijas un atlasītajiem pētījumiem var secināt, ka pacientiem, kuriem pēc totālas laringektomijas ir ievietota balss protēze, ir minimāli ar balsi saistīti dzīves kvalitātes ierobežojumi.

Title of the bachelor’s thesis: Quality of life assessment in patients undergoing laryngectomy with an implanted voice prosthesis: Systematic review. Topicality: Patients are loosing verbal communication function after undergoing total laryngectomy. Voice rehabilitation methods such as electrolarynx or acquisition esopohageal speech can restore it, but significantly change the characteristics of the voice, which can make the patient feel uncomfortable in society. Social isolation and abandonment of verbal communication can seriously lower the quality of life. Voice prostheses allow speech to be restored as close as possible to normal speech, but so far no qualitative research has been found on whether and how a voice prosthesis affects patients' quality of life, nor is there any analysis of the quality of existing research in this area. The objective of the study: A systematic review of the literature was conducted to summarize and analyze available research on quality of life in patients with tracheoesophageal puncture after laryngectomy. Materials and methods: Databases used for research of literature - PubMed, ScienceDirect, EBSCO Host, Cochrane Library, Scopus and BASE. The PEDro scale was used to assess the quality of the studies. The research question was formulated according to the PICO method.. The researech selection process is shown in the PRISMA Flow diagram. In all studies, quality of life was measured using two instruments: a voice-related quality of life scale (V-RQoL) and Voice Handicap Index (VHI). Results: Five studies were selected for review and analyzed. When summarizing the data, it can be stated that patients with an implanted voice prosthesis have minimal voice-related limitations, but various factors that affect it must also be taken into account. Before placing a voice prosthesis, the multidisciplinary team must assess the patient's level of education, the availability of professionals near the place of residence, the possible complications associated with the voice prosthesis, as well as the patient's wishes and possibilities. Conclusions: According to the author's search strategies and selected research, it can be concluded that all those who have had voice prostheses after total laryngectomy have minimal restrictions on voice-related quality of life.