Ukrainas attiecības ar Krieviju pēc Volodimira Zelenska nākšanas pie varas

Abstract

Šis darbs ir veltīts Ukrainas ekonomikas un drošības attiecībām ar Krieviju pēc V.Zelenska nākšanas pie varas, ar domu noskaidrot kā mainījās Ukrainas nostāja pret Krieviju. Balstoties uz teorētisko ietvaru, kas ir neoklasiskais reālisms tiek analizēta Ukrainas ārpolitika ekonomikas un drošības jomās mūsdienu perspektīvā, t.i., laika rāmī no 2019. gada maija līdz 2021. gada maijam. Darbā tiek izklāstīta mūsdienu Ukrainas ārpolitika un sadarbība ar Krieviju kopš 2014. gada līdz 2021. gada maijam. Darbā tiek pievērsta uzmanība sankcijām no abu valstu pusēm, kā ekonomiskais faktors, proti drošības jomā lielāko akcentu darba autors liek uz konflikta saasināšanos, ņemot vērā to, ka Ukrainas ambīcijas ārpolitikā ir iestāties NATO un Eiropas Savienībām, kas arī tiek izskatīts darba empīriskajās nodaļās, ņemot vērā arī citus Ukrainas ārpolitiskos mērķus. Par pamatu ņemot neoklasisko reālismu, darbā iejaucošais faktors ir V.Zelenskis, līdz ar to darbā tiek izskatīta un analizēta viņa loma kā Ukrainas prezidents starptautiskajā arēnā. Tika izskatītas arī ieviestās reformas ekonomikas un drošības jomās, jaunieviestie likumi, Ukrainas jaunieviestā stratēģija, kas skar vairākkārt drošības jomu, taču ekonomika arī ir iekļauta. Darba gaitā tika izpētīti Ukrainas ārpolitiskās gaitas līdz Ukrainas izvirzītajam mērķim “miera sasniegšanai” to darbības process, jaunu alternatīvu meklēšana, ieslodzīto apmaiņa, jauna režīma ieviešana, kas paredz šaušanas apturēšanas darbību Donbasas teritorijā. Darba ietvaros tika pārbaudīta hipotēze par V.Zelenska leģimitāti un attiecību ar Krieviju pasliktināšanos ekonomikas un drošības jomās, kas arī tika apskatīts un analizēts. Ņemot vērā izklāstu un izpētīto informāciju darbā tika secināts, ka V.Zelenska leģimitāte samazinās, veicot attiecīgas ārpolitiskās darbības, proti ir pasliktinātas arī attiecības ar Krieviju ekonomikas un drošības nozarēs, taču varas atbalsts zudis, neskatoties uz priekšvēlēšanas kampaņās solījumu pildīšanu.

This work is dedicated to Ukraine's economic and security relations with Russia after V. Zelensky came to power, with the idea of finding out how Ukraine's position towards Russia changed. Based on the theoretical framework, which is neoclassical realism, Ukraine's foreign policy in the fields of economy and security is analyzed in a modern perspective, i.e. in the time frame from May 2019 to May 2021. The paper describes modern Ukrainian foreign policy and cooperation with Russia from 2014 to May 2021. The paper focuses on sanctions from both sides, as the economic factor, namely, the author’s main emphasis conflict escalation, given that Ukraine's foreign policy ambitions are to join NATO and the European Union, which is also examined in the empirical chapters of the work, taking into account Ukraine's other foreign policy goals. Ukraine's other foreign policy objectives. Based on neoclassical realism, the interfering factor in the work is V. Zelensky, thus his role as the President of Ukraine in the international arena is reviewed and analyzed in the work. The reforms introduced in the fields of economy and security, the newly introduced laws, the newly introduced strategy of Ukraine, which has repeatedly affected the field of security, were also reviewed and the economy is also included. In the course of the work is also examined Ukraine's foreign policy progress towards Ukraine's goal of "achieving peace" is the process of their operation, the search for new alternatives, the exchange of prisoners, the introduction of a new regime to stop shootings in the Donbass territory. Within the framework of the work, the hypothesis about V.Zelensky's legitimacy and deterioration of relations with Russia in the fields of economy and security were tested, which was also considered and analyzed. Considering recital and the researched information, author came to conclusion that V. Zelensky's legitimacy is diminishing by carrying out relevant foreign policy activities, namely, relations with Russia in economic and security sectors have deteriorated, but power has disappeared despite promises in pre-election campaigns.