Turcijas realizētā vides politika un to noteicošie faktori kopš 2014. gada

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Turcijas realizētā vides politika un to noteicošie faktori kopš 2014. gada”. Darba ietvaros tiek analizēts tas, kāda iekšpolitisko un ārpolitisko faktoru ietekme definē Turcijas realizēto vides politikas stratēģiju kopš 2014. gada, kad par prezidentu kļuva Turcijas pašreizējais prezidents Redžeps Taijips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan). Darbā izvirzītā hipotēze ir: Turcijas vēlme saglabāt reģionālās pozīcijas ir noteicošais faktors tās vides politikas kontekstā. Vēlme pilnveidot reģionālo ietekmi ir sniegusi Turcijai iespēju izvēlēties alternatīvu politisko kursu, veidojot valsti kā reģionālo ietekmes spēlētāju. Līdz šim realizētā Turcijas vides un klimata politika ir bijusi atšķirīga no starptautiskajām tendencēm, veidojot individuālu, uz ekonomisko attīstību virzītu stratēģiju. Prioritizējot ekonomikas attīstību un saskaroties ar valsts iedzīvotāju skaita strauju pieaugumu, vides politika atstāta novārtā. Turcijas prioritāte ir attīstīt enerģijas sektoru, kļūstot par tranzītvalsti starp Tuvajiem Austrumiem un Eiropu. Turcija šobrīd ir viena no retajām valstīm pasaulē, kas joprojām nav ratificējusi Parīzes klimata vienošanos. Darbs tiek balstīts uz neoklasiskā reālisma teoriju. Tās ietvaros starptautiskā vide ir veidota no trim mainīgajiem lielumiem, kas ietekmē valsts veidoto attieksmi – neatkarīgais mainīgais kā ārējās vides spiediens, mainīgais kā valsts iekšējo aktoru rīcība un lēmumi, un atkarīgais mainīgais kā valsts attieksme pret ārējiem notikumiem. Darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīti iekšpolitikas un ārpolitikas nozīme neoklasiskā reālisma teorijas ietvaros. Otrajā nodaļā tiek pievērsta uzmanība Turcijas politiskajai attīstībai, tās mērķiem un darbības spektram vides politikas kontekstā. Trešajā nodaļā tiek analizēti Turcijas vides politiku noteicošie iekšpolitiskie un ārpolitiskie faktori, kā arī to mijiedarbība. Klimata problēmu izraisītās problēmas ir klātesošs izaicinājums. Valstis izstrādā vides politiku, ar mērķi samazināt radīto kaitējumu. Turcija veido individuālu un starptautiskajām tendencēm atšķirīgu pieeju, liekot uzsvaru uz ekonomiku, tai pakārtojot vides politikas stratēģiju. Valstī ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns un Klimata stratēģija, kurās iekļautos punktus Turcija apņēmusies realizēt. Turcijas politiskās elites īstenotā politika ir bijusi par pamatu valsts gaisa piesārņojuma pieaugumam, izpelnoties nosodījumu no Parīzes Klimata līguma valstīm, ES, Turcijas lielāko pilsētu un pašvaldību vadītājiem, kā arī vietējām NVO.

The title of the bachelor’s thesis is “Turkey’s environmental policy and its determining factors since 2014”. This research analyzes influence of domestic and foreign policy factors on the environmental policy strategy pursued by Turkey since 2014, when the current President of Turkey, Recep Tayyip Erdoğan, became President. The thesis tests the hypothesis: “Turkey’s desire to maintain its regional position is the main factor in the context of its environmental policy.” The desire to develop regional influence has given Turkey the opportunity to choose an alternative political course, making the country a regional and influential player. Turkey’s environmental and climate policy so far has been different from international trends, with an individual strategy for economic development. By prioritizing it and facing a rapid increase in country’s population, environmental policy has been neglected. Turkey’s priority is to develop its energy sector and become a transit country between the Middle East and Europe. Turkey is currently one of the few countries in the world that has not yet ratified the Paris Climate Agreement. The work is based on the theory of neoclassical realism. Within it, the international environment consists of three variables that influence attitude of the state - the independent variable as the pressure of the external environment, the variable as the actions and decisions of internal actors, and the dependent variable as the state’s attitude to external events. The work consists of three chapters. The first chapter describes the role of domestic and foreign policy in neoclassical realism theory. The second chapter focuses on Turkey’s political development and its objectives in the context of environmental policy. The third chapter analyzes the domestic and foreign policy determinants of Turkey’s environmental policy, as well as the implementation of their interaction. Challenges posed by climate change is a problem. States develop environmental policies with the aim of reducing harm. Turkey takes an individual and different approach to international trends, focusing on economy and its environmental policy strategy. Turkey has adopted the National Development Plan and the Climate Strategy, which it has committed to implement. The policies pursued by Turkey’s political elite have led to an increase in country’s air pollution, earning condemnation from the Paris Climate Treaty countries, the EU, leaders of Turkey’s major cities and municipalities, as well as from local NGOs.