Eiropas Savienības maigā vara kaimiņvalstīs: Baltkrievijas gadījuma analīze 2014.-2020. gads.

Abstract

ANOTĀCIJA

Bakalaura darba tēma ir “Eiropas Savienības maigā vara kaimiņvalstīs: Baltkrievijas gadījuma analīze 2014.-2020. gads”. Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gadā ir aktualizējušas jautājumu par to, kā Eiropas Savienībai nākotnē īstenot savu sadarbību ar Baltkrieviju, tās politisko vadību un pilsonisko sabiedrību. 2020. gads arī iezīmēja laiku, kad noslēdzas iepriekšējais daudzgadu plānošanas periods, kura laikā bija novērojama attiecību uzlabošanās starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību. Tādējādi ir iespējams atskatīties uz šo periodu un izvērtēt Eiropas Savienības rīcībā esošos maigās varas instrumentus un to pielietošanas rezultātus. Par Bakalaura darba hipotēzi izvirzīts apgalvojums, ka Eiropas Savienības maigās varas īstenošanu Baltkrievijā kavē izvēlētā sadarbības stratēģija. Bakalaura darbs sastāv no trīs daļām. Darba pirmajā daļā tiek analizēts varas aspekts starptautisko attiecību liberālisma skolas skatījumā, īpaši koncentrējoties uz maigās varas konceptu. Tāpat tiek apskatīti maigās varas koncepta metodoloģiskie principi. Otrajā daļā uzmanība tiek pievērsta tieši Eiropas Savienībai kā ārpolitikas aktoram un tās izvēlētajai stratēģijai, īstenojot savu ārpolitiku kaimiņu reģionos, īpaši Eiropas Savienības Austrumu Partnerības programmas ietvaros. Tā kā Eiropas Savienība bieži vien sevi pozicionē, kā maigās varas īstenotāju, darbā tiek apskatīti, kādi ir šīs maigās varas elementi Eiropas Savienības ārpolitikā. Darba trešajā daļā jau analizētas konkrētas ES maigās varas izpausmes formas – politiskās un ekonomiskās vara, sadarbība kultūras un izglītības sfērās, kā arī sadarbība ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību. Ņemot vērā vietējo situāciju Baltkrievijā un ģeopolitiskos apstākļus, Eiropas Savienības īstenotā politika Baltkrievijā ir bijusi tik efektīva, cik to pieļauj Baltkrievijas varas iestādes. Izvēloties iesaistīties dialogā ar Baltkrievijas varas iestādēm, ir panākts progress vairākos sadarbības projektos, taču tie reti veicina Eiropas Savienības atpazīstamību Baltkrievijas sabiedrībā. To kavē arī Eiropas Savienības nespēja konkurēt ar Krieviju ne ekonomiskās palīdzības ziņā, ne informatīvajā telpā.

ABSTRACT

The title of this bachelor’s thesis is “European Union’s soft power in its neighbourhood: case analysis of Belarus 2014-2020”. Belarus presidential elections in 2020 raised the issue of the European Union’s future cooperation with Belarus, its political leadership, and civil society. 2020 also coincides with the end of the European Union’s multiannual planning period that also observed the improvement of EU-Belarus relations. Thus, it is possible to look back at this period and to reflect on different instruments of EU soft power and the results of their use. The hypothesis of this bachelor’s thesis is a statement, that the implementation of the European Union’s soft power in Belarus is hindered by the chosen strategy. The bachelor's thesis consists of three parts. The first part analyses the aspect of power from the perspective of international relations liberal thought, emphasizing the concept of Soft power. It also looks at methodological principles of the soft power concept. The second part of the thesis pays attention to the European Union as an international actor and its strategy of foreign policy in its neighbourhood, especially in Eastern Partnership program countries. As European Union has long positioned itself as a soft power enforcer this part looks at different elements of soft power in the EU’s foreign policy. The third part of the thesis analyses specific EU soft power tools – political and economic power, cooperation in spheres of culture and education as well as cooperation with civil society of Belarus. Considering the current situation in Belarus and geopolitical circumstances, the EU’s soft power in Belarus was effective as far as it was allowed by Belarus authorities. By choosing to engage in a dialogue with Belarus political leadership and authorities progress has been achieved in some projects of cooperation, however, they rarely increase the recognizability of the EU in Belarus civil society. It is also hampered by the EU’s inability to be an equal competitor with Russia either in economic terms or either in the information field.