Indijas stratēģisko partnerattiecību politika attiecībās ar Krievijas Federāciju un ASV kopš 2014.gada

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Indijas stratēģisko partnerattiecību politika attiecībās ar Krievijas Federāciju un ASV kopš 2000.gada”. Darba ietvaros tiek analizēts, kā ir mainījusies Indijas stratēģisko partnerattiecību politika attiecībās ar Krievijas Federāciju un ASV kopš 2000.gada, kad tika panākta vienošanās par stratēģisko partnerattiecību izveidošanu starp Indiju un Krievijas Federāciju. Darbā izvirzītā hipotēze ir, ka Indijas stratēģisko partnerattiecību politika attiecībās ar Krieviju un ASV ir vērsta uz savstarpējās “tiešās paļāvības” mazināšanu ar mērķi sasniegt stratēģisko autonomiju. Ilgus gadus Indija ir veltījusi ievērojamus resursus, lai uzturētu valsts militāro sektoru, noslēdzot stratēģiskās partnerattiecības ar Krievijas Federāciju. Viens no faktoriem, kas ir padarījis iespējamu tās straujo ekonomisko izaugsmi, ir stratēģiskās partnerattiecības arī ar ASV, kas nodrošināja gan pieeju savam tirgum, gan ārvalstu investīciju piesaisti. Lai gan tās lielākais tirdzniecības partneris ir Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), tas ir arī Indijas galvenais šķērslis, lai sasniegtu reģionālas lielvaras statusu. Par spīti dažādajām neatrisinātajām iekšpolitiskajām problēmām Indijas politika pēdējos gados ir vērsta uz šo stratēģisko partnerattiecību saišu vājināšanu, kas galvenokārt izpaužas “tiešās paļāvības” mazināšanā. Darbs balstīts starptautisko attiecību neoreālisma teorijā. Teorētiskā ietvara izstrādei tiks izmantos alianšu spēles koncepts un stratēģiskās autonomijas jēdziens. Šī koncepta ietvaros tiek skaidrota situācija, kad valstis nolemj pārtraukt vai mainīt sadarbības modeli, kā vienu no faktoriem izmantojot “tiešās paļāvības” mazināšanos. Tāpat “tiešās paļāvības” mazināšanās var norādīt uz stratēģiskās autonomijas politisko kursu valstī. Darbā ir četras nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek sniegts teorētiskā modeļa izklāsts. Otrajā – analizētas Indijas attiecības ar ASV un Krieviju no vēsturiskās perspektīvas. Trešajā nodaļā tiek analizētas Indijas-Krievijas stratēģisko partnerattiecības trīs jomās: militārajā, ekonomiskajā un politiskajā. Analogi ir izstrādāta arī ceturtā darba nodaļa par Indijas-ASV stratēģiskajām partnerattiecībām. Indijas-Krievijas un Indijas-ASV stratēģiskajās partnerattiecībās pēdējos gados ir vērojama “tiešās paļāvības” mazināšanās. Tajā pašā laikā Indija turpina aktīvi sadarboties ar Krieviju, iepērkot militāro tehniku, gan ar ASV, palielinot tirdzniecības apjomu. Viens no apsvērumiem varētu būt Indijas centieni balansēt pret ĶTR

Topic of the bachelor thesis is “India’s strategic partnership policy towards the Russian Federation and the USA since 2000”. In the framework of this thesis an analysis of how India’s strategic partnership policy with the Russian Federation and the USA has changed since 2000, when formal agreement between India and Russia was signed. A hypothesis has been put forward that “India’s strategic partnership policy with Russia and the USA is aimed at lowering dependence therefore moving to achieve strategic autonomy”. For more than two decades India has been working to strengthen its military sector, primarily, by signing a strategic partnership agreement with Russia. One of the factors that has facilitated India’s fast economic growth, is its strategic partnership agreement with the USA, that has given India access to its internal market and has been a source of Foreign direct investment. Although India’s largest trading partner is still People’s Republic of China (PRC), which in the meantime is India’s largest obstacle in achieving regional great power status, since PRC has also shown such ambition. Whilst India faces many internal problems, it has shown signs that its policy is aimed at lowering its dependence on foreign actors. Theoretical framework of this research has been based on international relations' neorealism theory. A specific concept of alliance game has been chosen, due to its emphasis on how actors chose with which states to cooperate and when to stop this cooperation, in explanation using the term dependence. The term dependence here has also been associated with strategic autonomy, as it is one of the possible reasons why country would choose to weaken dependence. The research consists of four chapters. In the first chapter, a theoretical framework has been laid. In the second chapter, a historical background on India’s relationship with the USA and Russia has been given. In the third, Indio-Russian strategic partnership has been analyzed from three perspectives – military, economic and political. Analogous analysis has been done in the fourth chapter on Indo-American strategic partnership. In Indo-Russian and Indo-American strategic partnership decreasing dependence can be seen. Meantime India is still engaged in buying arms from Russia, there are also no indications that Indo-American trade relationship will cease to exist. One of the reasons might be India’s efforts to balance against PRC.