Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas nostājas bruņojuma kontroles jautājumos, jaunu līgumu izstrādes kontekstā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas nostājas bruņojuma kontroles jautājumos, jaunu līgumu izstrādes kontekstā”. ASV un Krievijas pārvaldībā ir lielākā daļa pasaules kopējā kodolarsenāla. Kopš ASV izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju 2019. gada 2. augustā, Jaunais stratēģisko ieroču samazināšanas līgums (New START) ir vienīgais spēkā esošais bruņojuma kontroles līgums starp abām valstīm, kas regulē kodolbruņojumu. Lai nepieļautu, ka starp abām valstīm neeksistē nekādi ierobežojumi attiecībā uz to stratēģisko ieroču izvietošanu un izmantošanu, ASV un Krievijai ir jāvada sarunas par jauna bruņojuma kontroles līguma izveidi. Līdz ar to darbā tiek analizēts, kādas vērtības, uzskati, intereses un uzvedības motīvi ir veidojuši abu valstu nostāju bruņojuma kontroles jautājumos, lai apstiprinātu izvirzīto hipotēzi: “ASV un Krievijas Federācijas nostāju veidojošās percepcijas par otru kā ienaidnieku dominē pār to kopīgajām vērtībām un interesēm bruņojuma kontroles jautājumos un jaunu līgumu izstrādē”. Pētījums balstās sociālā konstruktīvisma starptautisko attiecību teorijā, darba pirmajā nodaļā fokusējoties Aleksandra Venta (Alexander Wendt) izpratnē par to, kā veidojas aktoru identitātes un nostājas. Darba otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats par ASV un Krievijas attiecībām drošības jautājumos un aplūkoti līdzšinējie bilaterālie ieroču kontroles līgumi abu valstu starpā. Darba trešajā nodaļā, izmantojot A. Venta minētās nostāju veidojošās struktūras (vērtības, uzskati, intereses un rīcības motīvi), tiek analizēti abu valstu izdotie dokumenti bruņojuma kontroles jautājumos, tādējādi izprotot, kā caur dažādām struktūrām veidojas abu valstu publiskās nostājas un kā tās mijiedarbojas ar sarunu vešanas procesu jauna līguma izstrādei. Analīzes rezultātā ir secināms, ka ASV un Krievijas oficiālajā nostājā bruņojuma kontroles jautājumos dominē līdzīgas iezīmes. Abas valstis iestājas par tādām vērtībām kā pārredzamība un paredzamība, stratēģiskā stabilitāte un atbruņošanās, vienlaikus vēršoties pret bruņošanās sacensībām, kodolieroču izmēģinājumiem un kodolkara eskalāciju. Abas valstis ir ieinteresētas New START līguma termiņa pagarinājumā un vēlas pievērsties tā trūkumu novēršanai. Darba gaitā atklājas, ka atšķirīgā rīcības motivācija ir tā, kas kavē jauna bruņojuma kontroles līguma izstrādi. Proti, abu aktoru nostājās caurvijas percepcija par otru aktoru kā ienaidnieku (kas balstās dažādās provokatīvās un agresīvās darbībās, ko otrs aktors uzskata par apdraudējumu), kas vistiešāk atspoguļojas vēlmē vienam otru pēc iespējas iegrožot.

The title of the bachelor's thesis is "Positions of the United States and the Russian Federation on arms control in the context of the development of a new agreement". The United States and Russia control most of the world's total nuclear arsenal. Since the US withdrew from the Treaty on the Elimination of Medium and Short-Range Missiles on August 2, 2019, the New Strategic Arms Reduction Treaty (New START) has been the only existing arms control treaty between the two countries. To avoid a situation when there are no restrictions between the two countries on the deployment and use of their strategic weapons, the United States and Russia must negotiate a new arms control treaty. Thus, the paper analyses the values, beliefs, interests and behavioural motives that have formed the positions of both countries in the context of arms control in order to confirm the hypothesis: “The perceptions of the United States and the Russian Federation about each other as enemies dominate over their common values and interests in arms control and the development of new treaties.”. The research is based on the theory of social constructivism of international relations, as the first chapter of the study focuses on Alexander Wendt's understanding of how actors' identities and positions are formed. The second chapter provides an insight into US-Russian security relations and examines their existing bilateral arms control agreements. In the third chapter, public documents issued by both countries on arms control issues are analysed using the position-forming structures (values, views, interests and motives) as described by A. Wend, thus understanding how the positions of both actors are formed through these structures and how they interact with the negotiation process of the new agreement. The analysis concludes that the US and Russian official positions on arms control have similar features. Both countries stand for values such as transparency and predictability, strategic stability and disarmament while countering the arms race, nuclear testing and the escalation of nuclear war. Both countries are interested in extending the New START agreement and want to address its shortcomings through the new framework. The evidence from this study reveals that the differences in motivation for action are hindering the development of a new treaty. Namely, they are based on the perception of the other actor as an enemy (based on various provocative and aggressive actions, which the other considers a threat), which is most directly reflected in the desire to restrain each other as much as possible.