Honkongas nacionālās identitātes salīdzinājums 2019.gada masu protestos un Ķīnas Tautas Republikas diskursā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir Honkongas identitātes salīdzinājums: 2019.gada masu protesti Honkongā un Ķīnas Tautas Republikas oficiālais diskurss. Kopš Honkonga kļuva par Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) īpaši administratīvo reģionu to attiecībās novēroti atkārtoti saspīlējumi par ĶTR iejaukšanos Honkongas iekšpolitikā, kas neatbilst “viena valsts, divas sistēmas” politikai. Pieņemot aizvien jaunus priekšlikumus, kas Honkongas sabiedrības skatījumā aizskar to autonomā demokrātijas režīma tiesības, 2019.gadā notika plašākie protesti Honkongas vēsturē. Šāda pro – demokrātisko aktīvistu apvienošanās rada izaicinājumus gan vietējai valdībai, gan Pekinai nodrošināt stabilitāti vienā no nozīmīgiem ĶTR finansiālajiem centriem. Protestu laikā tika izmantoti dažādi izteikumi, ultimāti un vizuālie materiāli, ar kuru palīdzību tika konstruēta Honkongas identitāte, kas ievērojami atšķīrās no ĶTR oficiālajā diskursā atspoguļotās Honkongas un autonomijas izpratnes. Konstruktīvisma teorijas ietvaros identitāte tika definēta kā uztvere par pasauli, ņemot vērā, ka valoda un artikulācija ir aģenta uztveres izpausmes veids. Honkongas un ĶTR attiecību attīstība kopš “viena valsts, divas sistēmas” aizsākuma tika raksturota, lai identificētu elementus, kas parādījās arī identitātes artikulācijā. Lai noskaidrotu, kāda Honkongas identitāte tiek konstruēta protestu laikā un ĶTR diskursā, tika analizēti protestu saukļi, ultimāti un vizuālie materiāli, kā arī ĶTR oficiālās preses intervijas par Honkongas protestiem. Salīdzinot protestos un ĶTR diskursā konstruēto Honkongas identitāti tika veikti secinājumi par to atšķirīgām autonomijas izpratnēm. Honkongas protestos ar saukļiem par brīvu Honkongu un autonomā statusa saglabāšanas nozīmību Honkongas attīstībā tika atspoguļota Honkongas autonomā identitāte. Savukārt ĶTR diskursā galvenokārt tika uzsvērta Honkongas piederība ĶTR, jo Honkongas iedzīvotājus nav iespējams nošķirt no ĶTR pilsoņiem. Honkongai sākotnēji tika piešķirts autonomais statuss, lai atrisinātu Honkongas piederības jautājumu britu koloniālā perioda laikā, taču kopš reģiona atgriešanās ĶTR pārvaldē, Honkonga ir tikai ĶTR iekšpolitikas jautājums. No šiem izteikumiem Honkonga tiek konstruēta kā neatdalāma ĶTR teritorija. Protestu un ĶTR oficiālajā diskursā artikulētā Honkongas identitāte ietver atšķirīgu autonomijas izpratni, kas kļuva par šķērsli panākt vienotu protestu risinājumu.

The topic of the bachelors’ thesis is a comparison of Hong Kongs’ identity: 2019 mass protests in Hong Kong and the official discourse of the People's Republic of China. Since Hong Kong became a Special Administrative Region of the PRC, there have been repeated tensions in their relations over the PRCs interference in Hong Kongs’ domestic politics. The decisions taken in recent years were not in line with the "one country, two systems" policy and violated the democratic rights of the citizens of Hong Kong, leading to the biggest protests in Hong Kongs’ history in 2019. The unification of pro - democratic activists poses challenges for both the local government and Beijing to ensure stability in one of the PRCs major financial centers. During the protests, various statements, ultimatums, and visual materials were used to construct Hong Kongs’ identity, which differed from the understanding of Hong Kong and autonomy reflected in the official discourse of the PRC. Expressions and visual materials were analyzed, because the theory of constructivism indicates that language and articulation are a form of expression of the agents’ perception, therefore, identity is a representation of the world. Hong Kong-PRC relations since the beginning of the "one country, two systems" were analyzed to identify elements that were used in the articulation of Hong Kong identity. Protest slogans and visual materials, as well as official PRC interviews were analyzed to compare what kind of Hong Kongs’ national identity is constructed during the protests and in the PRC discourse, identifying differences in the understanding of autonomy status. A comparison of the reflection of identity in the protests and the official discourse of the PRC led to conclusions about different views on autonomy. Hong Kongs’ protesters with slogans about a free Hong Kong and the importance of maintaining its autonomous status reflected Hong Kongs’ autonomous identity. On the other hand, the PRC discourse mainly emphasized Hong Kongs bond with the PRC, as the citizens of Hong Kong cannot be distinguished from the PRC citizens. In the PRCs view, the 1997 Sino-British Joint Declaration resolved the historical question of Hong Kongs place in the PRC, however, autonomous status is not a long-term solution. The PRCs statements construct Hong Kong as an integral part of the PRC, as its autonomous status depends on the interests of the PRC. Due to differing perceptions of autonomy, tensions between the citizens of Hong Kong and the government increased.