Jaunuzņēmumu vides pilnveidošana Latvijā (salīdzinošā analīze ar Igauniju un Vāciju)

Abstract

Pasaule pēdējo 10-20 gadu laikā ir piedzīvojusi strauju jaunuzņēmumu skaita un ekosistēmas palielināšanos un no 2010. gada līdz šim brīdim jaunuzņēmumu skaits Eiropā ir palielinājies vairāk nekā 5 reizes. Jaunuzņēmumu videi piedzīvojot strauju izaugsmi Latvijai būtu svarīgi būt konkurētspējīgai šajā vidē, bet pašlaik tā dažādos radītājos ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm un daudzām citām Eiropas valstīm. Jaunuzņēmumiem ir liels potenciāls uz strauju izaugsmi un valsts ekonomikas uzlabošanu, un līdz ar to ir svarīga spēcīga vide. Redzot ievērojami mazākus radītājus dažādos jaunuzņēmumu datos, darba mērķis ir pamatojoties uz zinātniskās literatūras izpēti, datu ievākšanu un analīzi, sniegt secinājumus un ieteikumus par Latvijas jaunuzņēmumu vides pilnveidošanas iespējām. Darbā tiek izmantotas 4 pētnieciskās metodes – monogrāfiskā metode, kura tiks izmantota apskatot pieejamo literatūru un avotus un tos aprakstot, sekundāro datu analīzes metode, kura tiks izmantota, lai analizētu datus un trendus par jaunuzņēmumiem Latvijā, Igaunijā, Vācijā, salīdzinošā metode kura tiks izmatota, lai salīdzinātu jaunuzņēmumu vidi un atbalsta rīkus Latvijā, Igaunijā, Vācijā un kvalitatīva metode tiks izmantota, lai izveidotu jautājumus un pēc tam intervētu jaunuzņēmumu pārstāvjus Latvijā. Darba rezultāti parāda to, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide pašlaik ir paaudzi iepriekš nekā Igaunija vai Vācija, kas nozīmē to, ka Latvijā nav izaudzis neviens liels jaunuzņēmums kurš tālāk investē jaunos projektos. Rezultāti parāda arī to, ka Latvijā ir pārāk augsta birokrātija, nav pietiekami daudz atbalsta rīki, galvenokārt kvalitatīvi akseleratori. Rezultāti arī parāda ka sadarbība starp jaunuzņēmumu nozari, valdību, universitātēm pašlaik nav pietiekamā līmenī, lai veicinātu pietiekamu vides attīstību un no valdības puses netiek finansēta neviena studiju vieta jaunuzņēmumu studiju programmās. Starp galvenajiem priekšlikumiem darbā Latvijas investīciju aģentūrai tika izvirzīts priekšlikums vienkāršot jaunuzņēmumu dokumentācijas procesu un apjomu priekš finansējuma saņemšanas un uzskaites. Tika izvirzīts arī priekšlikums Latvijas jaunuzņēmumu vides veidotājiem izveidot jauns, kvalitatīvus atbalsta rīkus, galvenokārt akseleratorus, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai pārvirzīt daļu no valsts finansētajām studiju vietām uz jaunuzņēmumu studiju programmām. Darbs sastāv no 68 lappusēm, 95 literatūras avotiem un 7 pielikumiem.

The world has seen a rapid increase in the number of start-ups and a major growth in the ecosystem over the last 10-20 years, and the number of start-ups in Europe has grown more than five times since 2010. With the environment of start-ups experiencing rapid growth, it would be important for Latvia to be competitive in this environment, but currently it lags far behind its neighbors and many other European countries in various aspects. Start-ups have great potential for rapid growth and improvement of the national economy, and thus a strong environment is important. Seeing significantly smaller numbers in various data of start-ups, the aim of the work is to provide conclusions and recommendations on the possibilities of improving the environment of Latvian start-ups based on the research of scientific literature, data collection and analysis. 4 research methods are used in the work – monographic method, which will be used by reviewing available literature and sources and describing them, secondary data analysis method, which will be used to analyze data and trends on start-ups in Latvia, Estonia, Germany, comparative method, which will be used, to compare the start-up environment and support tools in Latvia, Estonia, Germany and a qualitative method will be used to create questions and then interview start-up representatives in Latvia. The results of the work show that the environment of Latvian start-ups is currently a generation behind Estonia or Germany, which means that no large start-ups have grown in Latvia that further invest in new projects. The results also show that there is too much bureaucracy in Latvia, not enough support tools, mainly high-quality accelerators. The results also show that cooperation between the start-up industry, the government, universities is currently not at a sufficient level to promote sufficient environmental development and no study places in start-up study programs are funded by the government. Among the main proposals in the work are as follows: Latvian Investment Agency a proposal to simplify the documentation process and volume for start-ups for receiving financing. A proposal was also made for Latvian start-up environment creators to create new, high-quality support tools, mainly accelerators, as well as for the Ministry of Education and Science to redirect part of the state- funded study places to start-up study programs. The work consists of 68 pages, 95 references and 7 appendices.