ASV īstenotās Ķīnas atturēšanas no agresijas pret Taivānu evolūcija Donalda Trampa prezidentūras laikā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “ASV īstenotās Ķīnas atturēšanas no agresijas pret Taivānu evolūcija Donalda Trampa prezidentūras laikā”. Tēmas aktualitāti nosaka ne tikai Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk tekstā – Ķīna) politiskās un ekonomiskās ietekmes pieaugums starptautiskajā vidē, bet arī ASV ārpolitikas kursa un prioritāšu maiņa. Otrkārt, šī tēma īpaši aktualizējās līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. ASV attiecības ar Ķīnu kļuva saspringtākas, bet ar Ķīnas Republiku (turmāk tekstā – Taivāna) – intensīvākas, šādi izraisot Ķīnas neapmierinātību un attiecību saasinājumu arī ASV, Ķīnas un Taivānas trīsstūrī. Darbā izvirzītā hipotēze – ASV īstenotā Ķīnas atturēšanas politika no agresijas pret Taivānu Trampa prezidentūras laikā mainījās no atturēšanas ar noliegšanu un sodīšanu uz atturēšanu ar sodīšanu, vienlaikus samazinoties atturēšanas ticamībai. Hipotēzes pārbaudīšanai tika noteikts, ka teorētiskā ietvara pamatā ir atturēšana. Empīriskās daļas izstrāde tika veikta, izmantojot dokumentu analīzes metodi. Pirmā nodaļa ir veltīta teorētiskajam ietvaram, tādēļ pirmajā apakšnodaļā ir aprakstīta klasiskā atturēšana, savukārt otrajā – perfektā atturēšana, izceļot atturēšanas ticamību, atturēšanu ar sodīšanu un noliegšanu. Darba otrajā nodaļā tiek analizēts, kādi faktori ietekmēja ASV atturēšanas pieejas veidošanos un attīstību 20.gs., un īsumā tiek aprakstīts, kā atturēšana attīstījās jau 21.gs. līdz Baraka Obamas prezidentūras beigām. Savukārt trešajā nodaļā tiek pētīts, kā izmainījās un funkcionēja ASV atturēšanas politika pēc D. Trampa stāšanās prezidenta amatā un kā šīs izmaiņas ietekmēja atturēšanas ticamību. Tika secināts, ka pēc D. Trampa stāšanās amatā ASV mainīja atturēšanu no atturēšanas ar noliegšanu un sodīšanu uz atturēšanu ar sodīšanu – abu pieeju vietā uzsvars mainījās par labu atturēšanai ar sodīšanu. Par to liecināja vairāki faktori: 4 gadu laikā katru gadu tika noslēgti apjomīgi ieroču tirdzniecības darījumi, pirmoreiz kopš 1992.gada iekļaujot arī F-16 iznīcinātājus; tika pieņemta virkne Taivānai labvēlīgu likumprojektu; oficiālo amatpersonu vizīšu skaits palielinājās; ASV ārpolitikas kursa maiņas attiecībā pret Ķīnu un tirdzniecības kara kontekstā, ASV izrādīja lielāku atbalstu Taivānai ikreiz, kad starp valstīm bija nesaskaņas. Rezultātā darbības un pieņemtie lēmumi liecināja par atbalstu Taivānai, atspoguļojot neapmierinātību un cenšoties sodīt Ķīnu. Tāpat tika secināts, ka, par spīti lielākai iesaistei Taivānas jautājumā, atturēšanas ticamība mazinājās, kas ir saistīts ar ārpolitikas kursa maiņu pret Ķīnu, D. Trampa retoriku un uzskatiem par aliansēm, kā arī drošības garantiju raksturu.

Topic of this thesis is “Evolution of the US Deterrence of China’s Aggression to Taiwan during the Presidency of Donald Trump”. The relevance of the topic is determined not only by the growth of political and economic influence of the People's Republic of China (further - China) in the international environment, but also by the change in foreign policy course and priorities of the US. Secondly, this topic has become especially essential since the election of Donald Trump as President of the US. The US' relations with China became tense, but relations with the Republic of China (further in text - Taiwan) intensified, which led to China's discontent and an escalation of relations in the USA-China-Taiwan triangle. The hypothesis put forward in this paper - US deterrence policy from Chinese aggression against Taiwan during the presidency of Trump changed from deterrence by denial and punishment to deterrence by punishment, while the credibility of deterrence decreased. To test the hypothesis the theoretical framework is based on deterrence concept. The development of empirical part was performed using the method of document analysis. The first chapter is devoted to theoretical framework and first subchapter describes classical deterrence, while the second - perfect deterrence, emphasizing the credibility of deterrence, deterrence by punishment and denial. The second chapter analyzes factors that influenced the formation, development of US deterrence approach in the 20th century, and briefly describes how deterrence developed in the beginning of 21st century until the end of Barack Obama’s presidency. The third chapter examines how deterrence policy changed and functioned after D. Trump took office and how it affected the credibility of deterrence. It was concluded that after Trump's inauguration, the US deterrence policy changed from deterrence by denial and punishment to deterrence by punishment. This was evidenced by some facts: annually, large arms sales were made for 4 years, including F-16 fighter jets for the first time since 1992; a number of Taiwan-friendly bills were passed; the number of visits by officials has increased; in the context of the change in US foreign policy towards China and the trade war, the US showed greater support for Taiwan whenever disagreements arose between countries. As a result, the actions taken are indicative of Taiwan's support, reflecting discontent and attempts to punish China. It was also concluded that, despite increased involvement in the Taiwan issue, the credibility of deterence has decreased due to changes in foreign policy towards China, Trump's rhetoric, views on alliances, and the nature of security guarantees.