Riska kapitāls kā atbalsta instruments jaunuzņēmumiem Latvijā

Abstract

Bakalaura darba temats ir “Riska kapitāls kā atbalsta instruments jaunuzņēmumiem Latvijā”. Darba tēma ir aktuāla, jo 2020.gadā Latvijā ir reģistrēti 13 riska kapitāla fondi ar kopējo fonda kapitālu 294 miljonu eiro apmērā, taču neinvestētie līdzekļi ir 172 miljoni eiro. Tāpat finansējums ir pieejams no ārvalstu reģistrētajiem riska kapitāla fondiem. Finansiālie resursi Latvijā ir pieejami, tikai jautājums ir, kādēļ ir tik lieli neinvestētie līdzekļi – vai tas ir tādēļ, ka jaunuzņēmumi neizvēlās šo atbalsta instrumentu, vai tādēļ, ka riska kapitāla fondi nevar atrast piemērotus uzņēmumus investīcijām? Darba mērķis ir pamatojoties uz teorētiskajiem aspektiem un empīrisko pētījumu, pētīt riska kapitāla darbību un tā atbalsta sniegšanu jaunuzņēmumiem Latvijā un izstrādāt riska kapitāla kā atbalsta instrumenta pilnveides virzienus. Pētījuma gaidā tika izmantotas tādas metodes kā monogrāfiskā metode - teorijas detalizētākai izpētei par riska kapitāla jēdzienu un būtību; kontentanalīze – zinātniskas informācijas satura dokumentu analīzei par riska kapitālu; aprēķinu metode – riska kapitāla ieguldījuma % no IKP aprēķināšanai, kā arī saliktā gada pieauguma tempa aprēķināšanai (CAGR). Tāpat arī kvalitatīvā un kvantitatīvā metode - riska kapitāla atbalsta darbībai un iespēju noteikšanai. Pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas riska ieguldījuma mehānisms nav pietiekami attīstīts, nav vienprātības par riska kapitāla būtību un mērķiem. Latvijā riska kapitāls sniedz tikai finansiālu atbalstu un ir grūti pieejams jaunuzņēmumiem, jo trūkst tehnoloģiju ekspertu, kuri būtu spējīgi izprast biznesa modeli un investēt jaunuzņēmumos, kā arī riska kapitāla investoriem Latvijā ir zems riska līmenis, kas ietekmē jaunuzņēmumu piekļuvi riska kapitāla fondiem. Turklāt riska kapitāla nozare Latvijā ir agrīnā stadijā, jo šobrīd nav ne viena privāti finansēta riska kapitāla fonda un 46% no riska kapitāla fondu finansējuma joprojām sastāda publiskie līdzekļi. Taču tā sniegtais atbalsts jaunuzņēmumiem Latvijā ir būtiski veicinājis to attīstību, palielinot tādus finanšu rādītājus kā neto apgrozījumu, peļņu un jaunu darba vietu skaitu. Ņemot vērā, ka Latvijā trūkst tehnoloģiju programmu speciālisti, kas ir gan kā investori, gan kā darbinieki, kuri būtu kompetenti tehnoloģiju un programmatūru izstrādes nozarē, Izglītības ministrijai papildus jau esošajām dabas zinātņu un tehnoloģiju programmām, veidot mākslīgā intelekta studiju programmas arī Rīgas reģionā. Liekot uzsvaru uz eksaktajām zinātnēm, būtu lielāks potenciāls palielināt globāli konkurētspējīgu jaunuzņēmumumu skaitu. Pēc jaunuzņēmuma “izejas” iegūt tehnoloģiju investorus, līdzīgi kā Igaunijas “Skype” gadījums, tādējādi veidojot veiksmīgi atgriezenisko saiti. Veiksmīgi tehnoloģiju jaunuzņēmumu piemēri varētu stimulēt jauniešus mācīties tieši eksaktās zinātnes. Darbā izmantotie atslēgas vārdi: riska kapitāls, jaunuzņēmumi. Izstrādātā darba apjoms ir 58 lapas, kas satur 92 literatūras avotus un 16 pielikumus.

The subject of bachelor’s thesis is “Venture Capital as a support instrument for start-ups in Latvia”. In 2020 there were 13 venture capital funds registered in Latvia with a total capital of 294 million euros and total non-invested funds of 172 million euro. Funding for Latvian startups is also available from foreign-registered venture capital funds. Financial resources for startups are available in Latvia, however, the question is why there are such large non-invested capital of 172 million euros – is this because the start-ups choose other financing instruments or venture capitalists cannot find suitable companies for investments? The aim of the work is, based on theoretical aspects and empirical research, to study the activities of venture capital and its support to start-ups in Latvia and to assess the development of risk capital as a support instrument. The study includes methods such as the monographic method – to research detailed theoretical aspects on the concept and nature of venture capital; concessional analysis – to analyze scientific information content documents on venture capital; calculation method – for calculating venture capital invested capital as a contribution % of GDP and for calculating the compound annual growth rate (CAGR). The study also includes qualitative and quantitative method for venture capital support and identifying opportunities. The results show that Latvia’s venture investment ecosystem is not sufficiently developed; there is no consensus on the nature and objectives of venture capital. In Latvia venture capital provides only financial support and it’s difficult for Latvian start-ups to access venture capital. For startups in technology sector there are not enough experts who can understand the business model and invest in these start-ups. Venture capital investors in Latvia have low level of risk, which affects start-ups access to venture capital funds. In addition, the venture capital sector in Latvia is at the early stage, as there isn’t private – funded venture capital fund and 46% of venture capital fund funds come from public funds. However, venture capital has contributed significantly to the development of Latvian start up industry by providing significant financing increasing. Considering that there is a lack of technology program specialists in Latvia, who are both investors and employees, who would be competent in the field of technology and software development, the Latvian Ministry of Education should create artificial study programs in the Riga region. Putting emphasis on science would have greater potential to increase the number of globally competitive start-ups. More successful technology start-ups could encourage people to learn STEM sciences. Key words used at work: venture capital, start-ups. The amount of bachelor’s thesis is 58 pages containing 92 literature sources and 16 attachments