Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” 13.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas materiālais nodrošinājums

Abstract

Latvijā 1995.gadā stājās spēkā “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums”, kas regulēja partiju finansēšanu, taču tikai 2004.gadā tika noteikts maksimālais ziedojumu apjoms. Jāmin, ka arī līdz pat 2012.gadam partiju galvenais ienākumu avots bija ziedojumi un valsts nefinansēja partijas. Rezultātā vislielākais valsts finansējums bija sociāldemokrātiskai partijai “Saskaņa”, taču arī tas faktors neapturēja ziedotājus. Darbā tiek pētīti Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” ziedojumi. Ziedojumi tika sadalīti trijās kategorijās mazie ziedojumi (0-3012 eiro), vidēji lielie ziedojumi (3012-6024 eiro) un lielie ziedojumi (6024-10040 eiro). Ziedojumu kategorijas tika izveidotas pēc 2018.gada vidējās algas Latvijā. Pētījuma ietvaros tika apskatīti vidēji lielie ziedojumi. Līdz ar to pētījuma darba mērķis bija analizēt kā veidojas Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” budžets priekšvēlēšanu periodā pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Tika noskaidrots, ka partija ik gadu saņēma valsts finansējumu 149019,77 eiro apmērā un priekšvēlēšanu periodā partijai tika saziedoti 310461.34 eiro. Taču kā norāda Korupcijas novarēšanas un apkarošanas birojs (KNAB) tad partija priekšvēlēšanu periodā iztērēja 818634.00 eiro. Rezultātā iegūtais budžets priekšvēlēšanu periodā nebija pietiekams, lai atmaksātos partijas aģitācijas izdevumi. Darbā tika uzstādīti uzdevumi: 1) Teorētiskās literatūras analīze par partiju finansēšanu, kurā tika apskatīts kādi faktori var ietekmēt politisko kampaņu un kādas sekas ir ja ziedojumu veic dažādu uzņēmumu pārstāvji; 2) Apskatīti partiju finansēšanas modeļi, kuri parādīja to, ka partijai uz 2018.gadu tika raksturīgs “Catch all” modelis, kas paredz to, ka partijas galvenais ienākumu avots ir gan ziedojumi, gan valsts finansējums; 3) Analizēt Sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» finansējuma veidošanās avotus, kur tika noskaidrots, ka finansēšanas galvenie avoti ir ziedojumi un valsts finansējums, savukārt, galvenie ziedotāji ir mazie ziedotāji. 4) Veikt ziedotāju kvantitatīvo grupēšanu pēc ziedojuma lieluma un veikt ziedotāju kvalitatīvo analīzi, kas arī tika paveikts. Secinājumi parādīja to, ka “Saskaņa”, iespējams, netiešā veidā ir saistīta ar Šleseru un viņa interesēm gan ostā, gan atkritumu biznesā, gan Rīgas starptautiskajā autoostā. Neskaitot Šleseru ir arī ziedojuši cilvēki no “Rīgas karte” un brokeru kompānijas. Ir bijušas arī personas, kuras, visticamāk, ziedoja partijas atbalsta dēļ. Darbā tika izvirzīta hipotēze, ka Sociāldemokrātiskai partijai “Saskaņa” vidēji lielo ziedotāju dominējošs faktors ziedot partijai bija ekonomiskā ieinteresētība. Hipotēze daļēji apstiprinās, jo starp ziedotājiem ir gan bijuši ekonomiski ieinteresētie, gan tie kuri ziedoja partijai atbalsta dēļ.

In 1995, the Law on Financing of Political Organisations (Parties) entered into force in Latvia, which regulated the financing of parties, but in the beginning the Law did not regulate the amount of donation and only in 2004 the maximum amount of donations was determined. It should also be noted that, until 2012, the parties' main source of income was donations and that the State did not finance the parties. As a result, the largest state funding was for the Social Democratic Party “Harmony”, but that factor did not stop party financial supporters. The thesis of this paper is to analyzed "Harmony" donations. Party financial donation were divided into three categories of: small donation (€0-3012), medium-sized donation (€3012-6024) and large donation (€6024-10040). Financial supporters categories were created after the average salary of 2018 in Latvia. The following thesis investigates medium donations. Thus, the aim of the research was to analyze how the budget of the Social Democratic Party “Harmony” is formed in the pre-election period before the 13th Saeima elections. It was found out that the party received state funding in the amount of 149019.77 euros annually and 310461.34 euros were donated to the party during the pre-election period. As a result, it was found that the budget obtained during the pre-election period was not sufficient to pay off the expenses of the party's campaign. This Thesis establishes the following objectives:1) Analysis of the theoretical literature on party financing, which looked at some of the factors that influenced the political campaign and what their consequences are; 2) To analyze the party financing model, which showed that the party until 2018 was characterized by the “Catch all” model, which envisages that the party's main source of income is both donations and state funding; 3) To analyze the sources of funding for the party "Harmony", where it was clarified that the main sources of funding are donations and state funding. 4) To perform a quantitative grouping of party financial supporters according to the size of the donation and to perform a qualitative analysis of party financial supporters. The conclusions showed that party "Harmony" is probably indirectly related to Slesers and his interests in the port, waste business and Riga International Bus Station. Apart from Sleser, people from "Rīgas karte" and brokerage company have also donated. The following hypothesis was established in this thesis – The dominating factors among the medium financial supporters for the Social democratic party of “Harmony” are predominantly economic interests and benefits. The hypothesis is partially confirmed, as there have been both economic interests among party financial supporters and those who donated to the party for support.