Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" ilgtspējība Latvijas politikā

Abstract

Latvijas politikā kopš tās neatkarības atgūšanas, ir dominējušas un pie varas bijušas trīs partijas un partiju apvienības – “Latvijas ceļš” (turklāt arī “Latvijas Ceļš” pēc zaudējuma piedzīvošanas 8. Saeimā, tā transformējās un apvienojās ar “Latvijas pirmo partiju”, lai arī izdevās iekļūt 9. Saeimā un vadīt Ministru kabinetu, tas tomēr neglāba partiju “Latvijas Ceļš” un partiju apvienība “Latvija pirmā partija/Latvijas Ceļš” tika likvidēta), “Tautas partija” un “Jaunā Vienotība”, taču divas no tām – “Latvijas ceļš” un “Tautas partija”, kas ilgstoši Latvijā bija varas partijas, ir beigušas pastāvēt Latvijas politikā, bet trešā partiju apvienība “Jaunā Vienotība” pastāv vēl aizvien, turklāt ir vadošā partiju apvienība Latvijas politikā vēl aizvien. Turpretim pirms 13. Saeimas nebija skaidrs vai partiju apvienība “Jaunā Vienotība” vispār iekļūs Saeimā, tādejādi bija pamats uzskatīt, ka apvienība līdzīgi, kā partijas “Latvijas Ceļš” un “Tautas partija”, iespējams, beigs pastāvēt Latvijas politikā. Taču apvienība pārvarēja iekšējo krīzi un iekļuva Saeimā, turklāt, neraugoties uz savu zaudējumu 13. Saeimas vēlēšanās, tās pārstāvis Krišjānis Kariņš vada Ministru kabinetu. Bakalaura darba “Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” ilgtspējība Latvijas politikā” mērķis ir izanalizēt faktorus, kas nosaka politiskās apvienībās “Jaunā Vienotība” ilgtspējību Latvijas politikā. Darba tika izvirzīta hipotēze, ka “Jaunās Vienotības” ilgtspējības pamats Latvijas politikā ir spēja piekāpties koalīcijas partneriem, atsakoties no savas priekšvēlēšanu programmas pamata nosacījumiem. Lai noskaidrotu kāda ir partiju apvienības “Jaunā Vienotība” ilgtspējība Latvijas politikā, bakalaura darba pirmajā daļā tiek veikta teorētiskās literatūras analīze – kas raksturo politiskās partijas darbības ilgtspējību, kādi ir politisko partiju uzdevumi un darbības principi. Darba otrajā daļā tiek veikta analīze par apvienības izveidošanās vēsturi un tās transformāciju laika gaitā, bet darba trešajā daļā tiek veikta analīze par darbu valdība, kas ir pamats “Jaunā Vienotībai” esot, kā vadošai partijai Latvijā. Darba gaitā secināts, ka partiju apvienības “Jaunā Vienotība” spēja būt ilgtspējīgai Latvijas politikā ir apvienības spēja pārvarēt iekšējās apvienības krīzes, kā arī valstiskā līmeņa krīzes, tāpat apvienība laikus spēj transformēties, kā arī piekāpties un rast kompromisus ar koalīcijas partneriem, lai tādejādi tā spētu kļūt par valdošo partiju Latvijā. Tādejādi secināts, ka hipotēze apstiprinās. Bakalaura darbs sastāv no 52 lapām, iekļaujot 6 tabulas. Pievienoti 9 pielikumi – trīs intervijas, 6 tabulas, līdz ar to, darba apjoms ir 94 lapas Atslēgas vārdi: “Jaunā Vienotība”, politiskā apvienība, valdība, ilgtspējība politikā.

Since regaining the independence in 1990, Latvian political scene was dominated by three major political parties: Latvijas Cels (The Latvian Way), Tautas partija (People’s party) and Vienotiba (Unity/New Unity). Historically first, Latvijas Cels persisted through almost 14 years and survived a multiple transformations along the way: after suffering the defeat on the election of 8th Saeima, it was transformed by merger with the Latvijas Pirma Partija (The First Party), albeit with a little success and later ceased to exist even if they were able to get re-elected for the 9th Saeima elections. Secondly, Tautas partija was active and rather dominant for the years 1998-2011 finally struggled with different political scandals involving its founders and got eliminated from the political scene of Latvia in 2011. The last one – Vienotiba, later rebranded as Jauna Vienotiba was founded in 2002 year is the most interesting case, as it still persists today as one of the main leading political forces with the significant influence in both parliament, as well as local self-governments. It suffered identity and leadership crisis right before the 13th elections to Saeima proving it questionable if they’d pass the threshold for being able to secure any parliament seats, potentially leading to the dissolution; and yet the party was somehow able to overcome issues and survive. Even if their share of parliament seats is rather small 6; their representative Krisjanis Karins heads the Ministru Kabinets. Hence the objective of this work is to study and analyze the rationale behind the phenomenon of sustainability of the said political power. The thesis of this paper is to conclude if the basis for such a sustainability record is their extraordinary skills to negotiate with their political partners, even if it sometimes means heavy compromises with their pre-election agenda and cornerstone promises to the electorate. An analysis of the theoretical literature, usually serving as a basis for modus operandi and key elements for functions of the political parties is used in this paper to determine the sustainability of Vienotiba. In addition, the analysis is being performed aimed at the history of creation and later formal adjustments in structure of the party. In the course of the paper it was possible to conclude the following: the sustainability of the political party Vienotiba is based on its ability to effectively overcome the internal disagreements; their ability to adequately react to the crisis on national level. At the same time the party can compromise with the coalition parties and transform and adjust to the changing political sentiments in Latvia, hence securing their long-term presence on the political scene. Hence the thesis is being rendered valid. The first chapter of the paper is aimed at the analysis of the key elements for functions of the political parties and their normal modus operandi and the favorable scenarios for the longevity. The second chapte