Teātris ir miris. Lai dzīvo teātris. Valsts un neatkarīga teātra komunikācijas salīdzinājums pandēmijas laikā.

Abstract

Anotācija Bakalaura darba tēma: Teātris ir miris. Lai dzīvo teātris. Valsts un neatkarīga teātra komunikācijas salīdzinājums pandēmijas laikā.

Es izvēlējos sava darba tēmu, salīdzinot valsts un neatkarīgā teātra komunikāciju pandēmijas pirmā viļņa laikā, no 2020. gada 13. marta līdz 9. jūnijam. Teātris kā masu komunikācijas līdzeklis. Pasaule nestāv uz vietas. Un teātri šodien ātri pielāgojas dažāda veida nestandarta situācijām. Kad teātris sāka aizstāt kino un televīziju, teātris sāka skatīties šajā virzienā, lai uzturētu kontaktu ar auditoriju, paliekot masu saziņas līdzekļiem. Teātris ir pievērsis uzmanību simboliskajam un metaforiskajam, jo teātris ir pārdomājis savu vietu un vēstījumu, ko vēlas nodot skatītājam. Savā darbā es atklāšu saziņas būtību ar auditoriju pandēmijas laikā un pievērsīšu uzmanību tam, kā teātri izdzīvoja pandēmijas pirmā viļņa laikā un kā viņi veidoja saziņu ar auditoriju. Šis darbs palīdzēs izprast teātru atšķirības, kādas bija atšķirības, ko teātri piedāvāja skatītājiem un ko teātri secināja pandēmijas laikā. Mana pētījuma galvenā uzmanība ir parādīt, kā jaunās tehnoloģijas palīdz, un vai tās palīdz teātriem izdzīvot un piedāvāt jaunas formas. Šo jauno formu dēļ var secināt, vai ir parādījies jauns skatītājs. Šajā pētījumā tiks analizēta saziņas forma ar auditoriju, kā teātri nodod informāciju savai auditorijai un kā teātri pārdod vēstījumu. Tādējādi tika definēts teātra tēls un skatītāja tēls. Šis darbs atklāj arī jautājumu par nepieciešamību saglabāt savu skatītāju un to, kā strādāt ar viņu tajā telpā, kāds viņš ir un tajā pašā laikā viņš fiziski nav klāt. Un kā jūs varat piespiest skatītāju nopirkt biļeti uz izrādi jaunā formātā. Manā darbā tiks definēts arī emocionālās saiknes ar skatītāju jēdziens un jauna saziņas forma. Vai ir mainījusies teātra sabiedrība, ko saka kritiķi, un paši teātra pārstāvji. Un, protams, jautājums par to, kas teātrim ir svarīgāks, daudzums vai kvalitāte un kā ar to strādāt. Vai var būt laba kvalitātes produkts jaunā formātā un kas nosaka kvalitāti šajā periodā. Katra teātra galvenais mērķis ir izprast tā auditoriju un veidot komunikāciju tā, lai viņš dzirdētu, par ko teātris runā pandēmijas laikā. Neskatoties uz to, ka Latvijā ir maz skatītāju skaits, viņi ir ieinteresēti teātra dzīvē. Un tieši šī emocionāla saikne palīdz domāt teātriem, kā tomēr saglabāt un uzturēt šo kvalitāti ar skatītāju.

Annotation The topic of my bachelor's work: The theater is dead. Long live the theater. Comparison of state and independent theater communication during a pandemic.

I chose the topic of my work comparing communication between state and independent theater during the first wave of the pandemic, from March 13 to June 9, 2020. Theater as a means of mass communication. The world does not stand still. And theaters today are quickly adapting to various kinds of non-standard situations. When the theater began to replace cinema and television, the theater began to look in that direction in order to maintain contact with the audience, remaining a means of communication for the masses. The theater has shifted its focus to the symbolic and the metaphorical, as the theater has rethought its place and the message it wants to convey to the viewer. In my work, I will reveal the essence of communication with the audience during a pandemic, and I will pay attention to how theaters survived during the first wave of the pandemic, and how they built communication with the audience. This work will help to understand the differences between theaters, what kind of differences were, what the theaters offered to the audience, and what the theaters concluded during the pandemic. The highlight of my research is to show how new technologies are helping theaters to survive and to offer new forms. Due to these new forms, one can conclude whether a new viewer has appeared. This study will analyze the form of communication with the audience, how theaters convey information to their audience, and how theaters sell the message. Thus, the image of the theater and the image of the spectator were defined. This work also reveals the question of the need to preserve your viewer, and how to work with him in that space as he is and at the same time, he is not physically present. And how can you force the viewer to buy a ticket for a performance in a new format? In my work, the concept of emotional connection with the viewer and a new form of communication will also be defined. Has the theatrical community changed, what critics say, and the theater representatives themselves? And, of course, the question is what is more important for the theater, quantity or quality, and how to work with it. There may be a quality product in a new format, and this determines the quality of that period. The main goal of each theater is to understand its audience and communicate in such a way that it hears what the theater is talking about during a pandemic. Despite the fact that there are few spectators in Latvia, they are interested in the life of the theater. And it is this emotional connection that helps theaters to think about how to maintain and maintain this quality with the audience.