Iekšējā krīžu komunikācija Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā: Covid-19 gadījums

Abstract

Organizācijās krīze nav uzskatāma par pēkšņu notikumu, tā var būt dažādās formās, bet krīze vienmēr destabilizēs situāciju organizācijā un būs nepieciešams ātri reaģēt uz to. Komunikācija ir viens no elementiem, kas var palīdzēt samazināt krīzes ietekmi. Kaut gan ir atrodami vairāki pētījumi par ārējo krīžu komunikāciju, tomēr nav pietiekami plaši aprakstīta iekšējā krīžu komunikācija, it īpaši tādos stratēģiski nozīmīgos objektos kā slimnīcās un sarežģītos darba apstākļos, tai skaitā pandēmijas laikā. Bakalaura darba tēma ir “Iekšējā krīžu komunikācija Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā: Covid-19 gadījums”. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas iekšējo krīžu komunikāciju un tās izmaiņas Covid-19 gadījumā, salīdzinot abus ārkārtas situācijas periodus. Darbs ir sadalīts teorētiskajā un pētnieciskajā daļā. Teorētiskā bāze tiek veidota, balstoties uz Deivida Berlo (David Berlo) komunikācijas modeli, vispārīgi analizējot krīzi un iekšējo krīžu komunikāciju, kā arī aprakstot literatūrā noteiktos principus un dažādus līdzīgus gadījumus par veselības aprūpes iestāžu iekšējo krīžu komunikāciju. Pētnieciskajā daļā tiek aprakstītas kvalitatīvās pētījuma metodes, kas tika izmantotas, kā arī Bērnu slimnīcas iekšējās krīžu komunikācijas pamatprincipi un realitātē īstenotā iekšējā krīžu komunikācija Covid-19 laikā. Šajā pētījumā var identificēt trīs krīžu komunikācijas posmus, tomēr pandēmijas ilgums un jaunatklātais fenomens “pandēmijas nogurums” ir būtiski iemesli pētījumā atklātajiem iekšējās krīžu komunikācijas impulsiem un procesam, kura laikā iekšējā krīžu komunikācija kļūst par nozīmīgu atbalsta funkciju, tādējādi pierādot, ka bez efektīvas iekšējās komunikācijas nevarētu notikt efektīva ārējā komunikācija. Papildus pētījumā tika atklāts nozīmīgs aspekts slimnīcu krīžu komunikācijā – starpdisciplināra sadarbība starp slimnīcām, kas pētījuma kontekstā arī ir uzskatāma par daļu no Bērnu slimnīcas iekšējās krīžu komunikācijas. Šo pētījumu varētu izvērst, apskatot to, kā iekšējā krīžu komunikācija ietekmē slimnīcas personāla komunikāciju ar pacientiem un viņu vecākiem, kā arī varētu pievērsties starpdisciplinārajai iekšējai krīžu komunikācijai.

The crisis is not seen as a sudden event in organisations, but it can take different forms, it will destabilise the situation in organisation and the crisis will require a quick response. Communication is one of the elements that can help reduce the impact of the crisis. Altough there are a number of studies on communication of external crises, researches of internal crisis communication is not sufficiently widely studied, particularly in strategically important organizations such as hospitals and difficult working conditions like pandemics. Title of this bachelor’s work is “Internal crisis communication at Children’s Clinical University Hospital: Covid-19 case”. The aim of this research is to analyse internal crisis communication and it’s possible changes at Children’s Clinical University Hospital comparing both periods of emergency situation in Latvia. The work is divided in two parts – theoretical and empirical. The study is based on David Berlo’s Communication model. In theory there is generally analysed crisis and internal crisis communication, described the principles set out in literature and the various similar cases of communication between healthcare institutions. Qualitative study methods that have been used are described in empirical section, as well as the basic principles of internal crisis communication at Children's Hospital and the reality of internal crisis communication procedure during Covid-19. In this research it is possible to identify three stages of internal crisis communication, however, the duration of pandemic and “pandemical fatigue” phenomen are essential reasons for the internal crisis communication impulses identified in the study and the process during which internal crisis communication becomes a support function, demonstrating that effective external communication could not take place without effective internal communication. Also study revealed an important aspect of the hospital crisis communication – interdisciplinary cooperation between main hospitals, which is also considered to be part of the internal crisis communication at Children's Hospital in the context of this study. This study could be developed by looking at how internal crisis communication affects the communication between hospital staff, patients and their parents, and could focus on interdisciplinary internal crisis communication.