Telemedicīnas tiesiskais regulējums un īstenošanas problēmas Latvijas Republikā

Abstract

Pēdējo gadu laikā ir aktualizēta problēma, par veselības aprūpes pieejamību, garajām rindām, pie dažādiem nozares speciālistiem, kā arī nevienlīdzīgu praktizējošo ārstniecības personu īpatsvaru Rīgā un Rīgas reģionā, salīdzinoši ar citiem Latvijas Republikas reģioniem. Slimības Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē, radās nepieciešamība pēc bezkontakta veselības aprūpes sniegšanas veida, slimības izplatības un infekciozitātes dēļ, kā rezultātā tika sākta aktīva attālinātās veselības aprūpes sniegšana, gan īstenojot ar slimību Covid-19 sasirgušo personu stāvokli, gan veicot attālinātās konsultācijas. Bakalaura darba struktūru veido ievads, pamatdaļa, kas iedalīta nodaļās un apakšnodaļās un nobeigums. Ievads atklāj bakalaura darba aktualitāti, pētāmo problēmu, mērķi, darba uzdevumus un pētnieciskajā darbā apskatāmos jautājumus, kā arī bakalaura darba procesā izmantotās pētījuma un tiesību normu interpretācijas metodes. Pirmajā nodaļā autore pēta telemedicīnas starptautisko normatīvo regulējumu, aplūkojot telemedicīnu no tiesību uz veselību aspekta un vēršot uzmanību Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam un situāciju dalībvalstīs. Otrajā nodaļā autore aplūko tiesības saņemt telemedicīnas pakalpojumus Latvijas Republikā, caur Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību prizmu, analizē telemedicīnas lomu nacionālajā normatīvajā regulējumā un vērš uzmanību pacientu tiesībām telemedicīnas pakalpojumu saņemšanas gadījumos. Trešajā nodaļā autore analizē Latvijas Republikas nacionālo normatīvo regulējumu, kas skar attālinātās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, konstatē problemātiku un vērš uzmanību uz normatīvā regulējuma pilnveides iespējām. Bakalaura darba nobeigumā, autore atspoguļo darba procesā gūtos secinājumus un izsaka priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei. Galvenās problēmas, ko autore bakalaura darbā ir identificējusi, ir fakts, ka trūkst juridiskās vienprātības ES dalībvalstu starpā, attiecibā uz telemedicīnas normatīvo regulējumu, un normatīvā regulējuma nepilnība, gan Latvijas Republikā, gan dažādās ES dalībvalstīs, kā rezultātā nevar tikt nodrošināta efektīva telemedicīnas pakalpojumu sniegšana. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt telemedicīnas tiesisko regulējumu un ieteikt risinājumus tā pilnveidei, un pētījuma rezultāti liecina, ka ir nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu telemedicīnas pakalpojumu sniegšanas jomā, lai varētu tikt nodrošināta juridiski un fiziski droša attālinātās veselības aprūpes sniegšana, aizsargājot iesaistīto personu tiesības un nosakot pienākumu apjomu. Bakalaura darba lappušu skaits – 64 lapas

In the recent years, the actuality of a problem, concerning the accessibility of public healthcare, long waiting periods, to see healthcare specialists as well as an unequal proportion of medical practitioners in Riga and the region of Riga, compared to other regions of the Republic of Latvia had raised. As a result of the Covid-19 pandemic, there was a need for non-contact healthcare due to the prevalence and infectivity of the disease, which led to the active provision of remote healthcare, both for Covid-19 patients and remote consultations. The structure of the bachelor's thesis includes the introduction of the thesis, the main part, which is divided into chapters and subsections and a conclusion. The introduction reveals the topicality of the bachelor's thesis, the researched problem, goals, tasks, and issues covered in the research work, as well as research methodology and methods of legal interpretation used in the bachelor's thesis process. In the first chapter, the author studies the international regulatory framework of telemedicine, looking at telemedicine from the aspect of the right to health and paying attention to the regulatory framework of the European Union and the countries of the situation. In the second chapter, the author discusses the right to receive telemedicine services in the Republic of Latvia, through the prism of rights guaranteed by the Constitution of the Republic of Latvia, to analyse the role of telemedicine in the national regulatory framework and to address patients' rights in telemedicine services. In the third chapter, the author analyses the national regulatory framework of the Republic of Latvia, which affects the further provision of health care services, identifies problems, and draws attention to the possibilities of improving the regulatory framework. At the end of the bachelor's thesis, the author reflects the conclusions obtained in the work process and makes proposals for the improvement of the regulatory framework. The main problems identified by the author are the lack of legal consensus among EU member states regarding the regulatory framework for telemedicine, and the lack of regulatory framework, both in the Republic of Latvia and in various EU member states, as a result of which effective telemedicine services cannot be provided. The Bachelor’s thesis aims to research the legal framework of telemedicine and to recommend a solution for its improvement. The research results show that it is necessary to improve the legal framework for the provision of telemedicine services order to ensure legal and physical safety provision of the remote healthcare, protecting the rights of the persons involved and determining the scope of obligations. The number of pages in the bachelor’s thesis – 64 pages