Treneru un fiziski aktīvu pieaugušo fiziskās pašefektivitātes atšķirības.

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija izpētīt fiziskās pašefektivitātes līmeņa atšķirības treneriem, pieaugušajiem klientiem, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm gan trenera uzraudzībā, gan bez trenera, un pieaugušiem, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm patstāvīgi. Tika izpētīta teorētiskā literatūra, veiktas aptaujas ar treneriem un klientiem. Galvenais pētījuma jautājums bija: Vai pastāv atšķirības starp fiziskās pašefektivitātes līmeņiem treneriem, pieaugušiem klientiem, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm gan trenera uzraudzībā, gan bez trenera, un pieaugušiem, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm patstāvīgi? Pētījuma teorētiskā bāze balstīta uz Alberta Banduras ieviestā jēdziena – pašefektivitāte (self-efficacy), kas radies sociāli kognitīvās teorijas ietvaros, kā arī citu autoru teorētiskajās atziņās, kuri dažādos kontekstos pētījuši pašefektivitātes un fiziskās pašefektivitātes jēdzienus (Bandura, 1977, 1997; Lent & Lopez, 2002; Su, Xiang, McBride, Lui & Thornton, 2016). Pētījumā pavisam kopā piedalījās 239 dalībnieki, tostarp 55 fitnesa treneri, no kuriem 36 (65,5 %) sievietes un 19 (34,5%) vīrieši, 27 pieauguši klienti, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm trenera uzraudzībā, no kuriem 22 (81,5%) sievietes un 5 (18,5%) vīrieši, 101 pieaugušie klienti, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm gan ar treneri, gan bez trenera, no kuriem 81 (80,2%) sieviete un 20 (19,8%) vīrieši, 57 pieaugušie, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm bez trenera, no kuriem 41 (73,2%) sieviete un 15 (26,8%) vīrieši. Pētījuma dalībnieki aizpildīja demogrāfisko datu, fizisko aktivitāšu, kā arī Fiziskās pašefektivitātes FPA (Self efficacy to Regulate Exercise, Bandura, 1998, latviešu valodā adaptāciju veikuši Upesleja, Ļevina, Mārtinsone, 2017) aptaujas anketu. Pētījuma rezultāti norādīja uz to, ka pastāv fiziskās pašefektivitātes līmeņa atšķirības (p=0,009) starp četrām pētījuma dalībnieku grupām, tostarp statistiski nozīmīgas atšķirības sešos no astoņpadsmit pašnovērtējuma apgalvojumiem, atsevišķos pāru salīdzinājumos. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka treneriem ir visaugstākais fiziskās pašefektivitātes līmeņa rādītājs, nekā pārējiem pētījuma dalībniekiem. Tiem dalībniekiem, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm trenera uzraudzībā, fiziskās pašefektivitātes līmeņa rādītājs ir augstāks nekā tiem, kuri trenējas patstāvīgi. Zemākais fiziskās pašefektivitātes līmeņa rādītājs ir tiem, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm patstāvīgi. Tomēr kopējais fiziskās pašefektivitātes līmenis bija nedaudz virs vidējā rādītāja.

The aim of the bachelor's thesis was to investigate differences in level of physical self-efficacy between trainers, adult clients who practice physical activities both with trainers and without, adults who engage in physical activities independently. Research of theoretical literature and surveys were conducted. The main question of the study was: Are there differences in levels of physical self-efficacy between trainers, adult clients who practice physical activity both with a trainer and without, and adults who engage in physical activity independently. Theoretical basis of the study is formed on the concept of self-efficacy by researcher Albert Bandura, which originated within the framework of social cognitive theory and the theoretical findings of other authors who studied the concepts of self-efficacy and physical self-efficacy in different contexts (Bandura, 1977, 1997; Lent & Lopez, 2002; Su, Xiang, McBride, Lui & Thornton, 2016). 239 participants took part in the study, including 55 fitness trainers, of which 36 (65.5%) were female and 19 (34.5%) male, 27 adult clients who practice physical activity with a trainer, of which 22 (81.5%) were female and 5 (18.5%) male, 101 adult clients who practice physical activities both with and without a trainer, of which 81 (80.2%) were female and 20 (19.8%) male, 57 adults practicing physical activities without a trainer, of which 41 (73.2%) were female and 15 (26.8%) male. Participants of study filed in demographic data, physical activity and Physical Self-efficacy FPA (Self-efficacy to Regulate Exercise, Bandura, 1998, latvian adaptation by Upesleja, Levina, Martinsone, 2017) questionnaire. The results of the study indicated the existence of differences in level of physical self-efficacy (p=0.009) between four groups of study participants, including statistically significant differences in six of the eighteen self-assessment statements in separate pair comparisons. The results obtained suggest that trainers have the highest level of physical self-efficacy. For those who engage in physical activity with a trainer, level of physical self-efficacy is higher than for those who train independently. The lowest level of physical self-efficacy is for those who engage in physical activity independently, but overall level of physical self-efficacy was slightly above average.